Reiz kādā vientuļā salā dzīvoja trīs vīri, kam piederēja svētbilde ar Svētās Trīsvienības attēlu. Tā kā šie vīri bija vienkārši un neizglītoti, tad vienmēr skaitīja svētbildes priekšā pašu izdomātu lūgšanu: ,,Jūsu trīs, mūsu trīs, apžēlojieties par mums!,,
Bet reiz salas krastā piestāja ceļotāji, un vīri gribēja, lai svešinieki iemāca tos lūgties. Viņiem arī iemācīja lūgšanu ,,Mūsu Tēvs,, un vairākas citas. Pēc dažām dienām ceļotāji devās projām ar savu kuģi. Bet, atpeldējuši netālu no krasta, viņi pēkšņi ieraudzīja, ka vīri skrien kuģim pakaļ pa ūdens virsu, saukdami: -Pagaidiet, mēs aizmirsām jūsu lūgšanas! To redzēdami, kuģinieki izbrīnījās un teica: Lūdziet, kā mākat! Jo Kungam dārga katra lūgšana no tīras sirds.
Jā tiešām smieklīgi.