Kungs, nāc līdzi! – Lūgsnas 

Piektdien :

Kungs, ir labi apdomāt, cik nīcīgs es esmu. “Tūkstoš gadu Tavā priekšā ir kā vakardiena, kas pagājusi, kā vienas nakts sardze” un “Tu cilvēku atkal dari par pīšļiem un saki : griežaties atpakaļ, cilvēku bērni!”

Kā Tavā priekšā pastāvēt, kur glābties man manā niecībā, nīcībā, grēkā? Tikai pie Tevis, pie Tevis – mana Pestītāja žēlastībā, Viņa rūgtā ciešanā un miršanā, Viņa asinīs, kas ari par mani ir lijušas. Tad nu manas dzīves jēga ir tā, ka es viss, kāds es esmu, nododos Tev, Tevi mīlēdams, Tevi klausīdams, Tev paļaudamies un Tev uzticēdamies. Kungs, vairo Tu pats šo nodošanos; audzē Tu pats sēklas graudiņu manā sirdī, un nomazgā pats Tu mani tīru. Tā lai Kristus top liels man un manī – uz to es izlūdzos Tavu Tēva palīdzību un žēlastību! Lai ar Kristu es iemiegu, lai ar Kristu es ceļos augšā – šovakar, rīt no rīta un reiz mūžībā ieejot. Neatmet mani, neatmet mūs! Visiem, visiem mums vajaga Tavas žēlastības. Āmen.