Kristus ceļš pirmdienā 

Klusās nedēļas pārdomās katru dienu mūs vadīs draudzes evaņģēlists Gints Graudiņš -

Mt.21:33-46 Klausieties citu līdzību! Reiz kāds nama saimnieks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats aizceļoja. Kad pienāca augļu ienākšanās laiks, viņš aizsūtīja savus kalpus pie vīnkopjiem, lai tie saņemtu no viņiem augļus. Vīnkopji, sagrābuši šos kalpus, citus piekāva, citus nosita, vēl citus nomētāja akmeņiem. Tad viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā iepriekš, taču arī ar tiem viņi darīja tāpat. Tad nama saimnieks sūtīja pie tiem savu dēlu, domādams:no mana dēla tie taču kaunēsies. Bet vīnkopji, viņa dēlu ieraudzījuši, runāja savā starpā:šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu – un mantojums būs mūsu. Un, viņu sagrābuši, tie izmeta viņu ārā no vīnadārza un nonāvēja. Kad atnāks vīnadārza saimnieks, ko viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?” Tie atbildēja:“Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nonāvēs un izdos vīnadārzu citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus laikus.”   Tad Jēzus tiem jautāja:“Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos? –
Akmens, ko nama cēlāji atmetuši,
ir kļuvis par stūrakmeni;
tas ir Kunga darbs
un brīnums mūsu acīs. –
Tādēļ es jums saku:Dieva valstība jums tiks atņemta un atdota pagāniem, kas nesīs augļus. Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.” Virspriesteri un farizeji, dzirdēdami viņa līdzības, saprata, ka viņš runājis par tiem. Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie turēja viņu par pravieti.

Līdzība par ļaunajiem vīnkopjiem -
Vīnadārza īpašnieks ir sūtījis savus kalpus, lai tie ievāktu augļus no
vīnkopjiem. Kādus tie piekāva, kādus nogalināja. Vīnadārza saimnieks
sūtīja arī savu Dēlu, bet arī To tie izdzina no vīnadārza un nokāva.
Līdzība attēlo patiesību par to, ka Dievam pieder Israēla vīnadārzs.
Tam vajadzētu nest pielūgsmes un paklausības augļus Dievam. Dievs
sūtīja praviešus un gudrus cilvēkus. Un galu galā Dievs sūtīja arī Savu
Dēlu. Bet Israēla līderi sadumpojās. Tie nenesa ticības augļus, un tie
nogalinās arī Dieva Dēlu.
Tāpat, kā Dievs līdzībā par ļaunajiem vīnkopjiem, tā arī Jēzus visu
Savu kalpošanas laiku meklēja cilvēku atsaukšanos. Un tas ir tas, ko
Viņš dara arī tagad. Tāpat kā tad, kad Jēzu klusās nedēļas pirmdienā
cilvēki gāja Viņam pretī, centās izlauzties cauri pūlim, lai Viņu
aizsniegtu, lai pieskartos Viņa drēbēm, un tāpat arī šodien Viņš ir tas,
kuru mēs atrodam. Viņš ir tas, kas veic Savu dziedināšanas darbu un
tuvina mūs Sev. Kas ņem mājvietu mūsu dzīvēs, kas mums piedod, un
liek, ka darbi ticībā mums sagādā prieku.
Tāpat kā klusās nedēļas pirmdienā Jēzus sludināja, lai cilvēkiem
atklātos, ka viņi ir Dieva bērni, tāpat arī šodien Dievs darbojas, lai
atklātos, ka mēs esam Viņa bērni. Jēzus atklāja, ka Dieva bērnos
ticības augļi atklājas pateicoties Viņa klātbūtnei, žēlastībai. Mēs esam
tikai zari, bet Viņš ir tas koks, bez kura mēs nevaram nest augļus.
Dieva žēlastības klātbūtne Dieva bērnu dzīvē ir tā, kas dod, ka Dieva
bērni nes augļus īstajā laikā. Un šī Dieva žēlastība ir atrodama Viņa
žēlastības līdzekļos – Dieva Vārdā un sakramentos. Tas ir tas, ko jūdi,
Dieva izredzētā tauta attteicās pieņemt. Tāpēc Debesu Valstība tika
atdota pagāniem, lai tie nestu augļus īstajā laikā.