Gāja pa ceļu divi mūki un sarunā īsināja laiku , kā glābt dvēseli.
Viens teica: „ Kad es stāšos Dieva priekšā , es gribētu, lai Viņš mani vainago ar slavas vainagu.”
Otrs teica: „ Kad es stāšos Dieva priekšā , es gribu, lai Viņš mani lielītu, un teiktu, labi, mans labais un uzticamais kalps !”, un mani ieceltu pāri visam.
Abi sarunā nevarēja vienoties, kas labāks, vai slavas vainags, vai Dieva atzinuma vārds.
Abi ieraudzīja uz lauka strādājam zemnieku, un nolēma, lai viņš izšķir viņu strīdu.
Zemnieks atbildēja: „Nezinu, kas labāks, bet Dievs redz kā nesam krustu.”
Nevelti saka, bez krusta nav slavas vainaga.
Jaunākie komentāri
Jānis / pirms 74 mēn.
Astere / pirms 76 mēn.
Jānis / pirms 76 mēn.
guntabl / pirms 78 mēn.
Armands / pirms 78 mēn.