Cilvēks nedzīvo no maizes vien (2) 

Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.  Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”  Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Mateja evaņģēlijs 4:1-4

Kungs, mans Dievs, Tu esi aklo gaisma un vājo spēks, Tu esi arī redzīgo gaisma un spēcīgo spēks, tāpēc veltī  savu uzmanību manai lūgšanai, uzklausi saucienus, kas nāk no manas nabadzīgās sirds dziļumiem! Jo, ja Tu neuzklausīsi, ja Tu novērsīsies no manis, tad kur lai es eju un pie kā cita lai vēršos?

Mans Dievs, apgaismo manu prātu. Tavi Vārdi ir mans prieks, patīkamāki par jebkādu bagātību, par godu un iepriecinājumu. Tāpēc dāvā man šos Vārdus, kurus es mīlu, – Tu man esi ļāvis tos iemīlēt. Neatstāj vairs mani, Kungs, bez Tavu dāvanu pilnības, nepamet mani. Es esmu kā augs, kam nepieciešams, lai Tu aplaisti, lai baro ar savām žēlastībām. Kungs, apžēlojies par mani, uzklausi manu lūgšanu. Savas mīlestības dēļ dari, lai es atrodu žēlastību pie Tevis – lai atklāju Tavu Vārdu brīnumus.

Es Tev to lūdzu caur mūsu Kungu Jēzu kristu, Tavu Dēlu, kas aizlūdz par mums. Jo Viņā ir saprotamas visas gudrības, ko es meklēju Tavās Grāmatās.  Amen.

Svētais Augustīns