Ciešanas mīlestības klusumā (4) 

Zaļā ceturtdiena

Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?   1.Korintiešiem 10:16

Kas ir Svētais Vakarēdiens?

Uz šo jautājumu cilvēki atbild dažādi. Vieni domā, ka Svētais Vakarēdiens ir apliecinājums. Kad ceļamies un ejam pie Svētā Vakarēdiena galda, mēs apliecinām srvi kā kristiešus. Citi uzskata, ka Vakarēdiens ir sadraudzības maltīte, kurā kristieši pulcējas ap dievgaldu, top savienoti un piedzīvo iekšēju kopību.

Paši par sevi šie izteikumi nav nepareizi. Nākdami pie Svētē Vakarēdiena, mēs tiešām apliecinām ticību. Tāpat var piekrist, ka dievgalda sadraudzība ir viena no brīnišķīgākajām un svētīgākajām ticības pieredzēm.

Tomēr šie spriedumi nav pietiekami. Tāpēc ņemsim Lutera „Mazā katehisma” skaidrojumu, kas lieliski atklāj Svētā vakarēdiena būtību: „Svētais Vakarēdiens ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesa miesa un asinis, ko pats Kristus mums, kristiešiem , ir iedibinājis ēst un dzert kopā ar maizi un vīnu.”

Katehisms nerunā par mūsu darbu un emocijām, bet norāda uz Dieva doto dāvanu. Mēs ticam Jēzus vārdiem: tā ir Mana miesa, tās ir Manas asinis. Šodien lasītajos Svēto Rakstu vārdos to pašu apgalvo arī mūsu Kunga apustulis. Svētais Vakarēdiens dod mums līdzdalību Jēzus miesā un asinīs.

Krusta nāvē Viņš par mums ir upurējis Savu miesu un asinis. Tagad Jēzus mūs sastop pie dievgalda, ar maizi un vīnu pasniegdams Savu miesu un asinis. Tagad Viņš aicina ticīgos draugus nākt un saņemt.

Vēl par Svētā Vakarēdiena būtību katehisms māca: „To mums rāda vārdi: „par mums  dota un „izlietas grēku piedošanai”, proti, ka ar šiem vārdiem mums Svētajā Vakarēdienā tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime; jo kur grēka piedošana, tur dzīvība un svētlaime”.

Svētīgs, kas pie Svētā Vakarēdiena nāk patiesā ticībā!

K.F Vislofs “Dienišķā maize”