147. E.Grīslis. Pārdomas par Fil.1:3-4 

„Es pateicos savam Dievam ik reizes, kad vien jūs atceros, Vienmēr, katrā savā lūgšanā par jums ar prieku aizlūgdams.” Pāvila vēstule filipiešiem 1:3-4

***

Tā kā Pāvils darbojās par misionāru, tad viņš pazina daudzus un jo dažādus cilvēkus. Atkārtoti tomēr atrodam Pāvila solījumu par šiem cilvēkiem regulāri aizlūgt! Bet tas prasa daudz laika! – Nu protams! Lūgšana nav kā zirņu nobēršana – viens, divi un gatavs! Fakts paliek, ka arī Pāvilam bija tikai 24 stundas diennaktī, ne minūtes vairāk, ne mazāk kā Jums un man. Bez šaubām, laika trūkums aizņemtiem cilvēkiem ir dzīves realitāte. Bet bieži vien šāds „laika trūkums” nav nekas cits kā tukša izrunāšanās. Laiks ir bijis diezgan, tas ir tikai ticis izniekots. Mēs bieži knibināmies ar neizsakāmu pacietību un pēkšņi kļūstam nepacietīgi, kārtīgu darbu darot! Dažās darba vietās, kur cilvēks ir atbildīgs par savu darba laiku, ir atsevišķā formā ik pa 15 minūtēm jāieraksta, kas ir ticis izdarīts. Pamēģiniet šādu pārbaudi izdarīt arī savā dzīvē! Vienam otram no mums var iznākt liels pārsteigums par dažādi izniekoto laiku, respektīvi, par savas dzīves vienkāršu izmešanu atkritumu kurvī! Katrā gadījumā šādā veidā mēs varam atklāt, ka mums ir ļoti daudz laika, ko mēs varam celsmīgi izmantot lūgšanām un aizlūgšanām. Kad vien dzīves gaitā rodas tukšumi, kas uz mums skatās kā caurums zeķē, aizlāpīsim tos ar lūgšanām! Un ik rītus un ik vakarus atradīsim labu laiku stiprināties un stiprināt citus lielajā mīlestības spēkā!

***

Mīļais Pestītāj! Es Tev no sirds pateicos, ka Tu mani nekad neesi atstājis. Es gan ne vienmēr esmu apzinājies Tavu tuvumu, bet es tagad ticu, ka Tu mani esi tik labi vadījis pa visām dzīves gaitām! Dāvā man savu žēlastību, lai es pazemīgi piedalītos Tavā mīlestības darbā un no sirds aizlūgtu, šodien un ikdienas. Āmen.