125. E.Grīslis. Pārdomas par Gal.3:27-28 

„Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū. Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz svabadā, tur nav ne vīrieša, nedz sievietes, jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” Pāvila vēstule galatiešiem 3:27-28

***

Es nāku no saimnieku kārtas un neesmu nekāds bambulis! – tā teica senajā Zemgalē. Es esmu inteliģents cilvēks! – tā apgalvo viens otrs, kas ir virinājis augstskolas durvis. Es ar šādiem tādiem nesatiekos! – uzsver pārticību sasniegušais. Un ja man nav citādas atšķirības, tad es esmu īsts latvietis – un nevis kaut kāds leitis! Beidzot, es esmu īsts vīrietis! Vai arī es esmu īsta sieviete! – Ir vareni noklausīties, kad citi tā lielās. Labi gan, ka Jūs un es nekad sevi nepadarām tik smieklīgus! Pāvils apgalvo, ka pats svarīgākais punkts mūsu dzīvē ir mūsu piederība Kristum. Ja Viņam ticam un kalpojam, tad mēs esam kļuvuši pilnvērtīgi cilvēki – un par cilvēku nekā vērtīgāka nav! Tāpēc visi tie pārējie pazīmējumi zaudē savu speciālo vērtību! Pie Kristus krusta mēs visi, uz ceļiem, esam vienādā augumā! Tas ir, neviens neesam sevišķi augsti. Mūsu īstā vērtība pastāv mūsu pazemībā. – Tāda vārna pērta, tāda nepērta, tā mēs kādreiz teicām. Pareizi. Ja cilvēkam nav gara vērtības ticībā, tad viņš var kārt sev klāt visvisādus titulus un vilkt mugurā dažādus drēbju gabalus, greznoties ar dārglietām un ar vēl „smalkākiem” draugu pulkiem – bet tas pats nelaimīgi tukšais plauktiņš vien ir!

***

Kungs Jēzus, Pasaules Valdniek! Mēs Tev pateicamies par Tavu līdzjūtību pieņemt mūs savā aizgādībā par savu draudzi. Atver man acis pateicībā, lai es, izglābtais, nenonicinātu tos, kas vēl jāglābj Tavas lielās mīlestības vārdā un spēkā. Āmen.