47. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.11:17-18 

„Bet ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma, Tad nelielies zaru priekšā; bet, ja lielies, zini: ne tu nesi sakni, bet sakne nes tevi!” Pāvila vēstule romiešiem 11:17-18

***

Degunu pacelt uz augšu ir samērā viegls pasākums. Tā viena tauta jūtās pārāka par otru, galvas pilsētas iedzīvotāji pār provinciāļiem un pilsētnieki pār lauciniekiem. Šeit Pāvils brīdina, lai kristieši, kas nākuši no nejūdu aprindām, nejūtās pārāki par jūdiem. Antisemītisma sākumi ir seni un ar kristīgo ticību nesavienojami, jo kristīgs cilvēks, kas izprot savas ticības esmi un iesākumu, apzinās, ka visa Jaunā Derība ir celta uz Vecās Derības praviešu apsolījumu piepildījumiem. Arī mūsu Pestītājs Jēzus Kristus bija žīds un nāca no šīs izredzētās tautas. Ak, mums žīdi reizēm nepatīk? Kā redzams, Dievs bija savādākās domās. Šim faktam nevajadzētu pārsteidzīgi ātri paskriet garām! Pāvils salīdzinājumā runā par koka sakni. Sakne ir pamats visam, kas no tās aug. Pagātne tāpat nes tagadni. Mēs, nejūdu izcelsmes kristieši, esam kristietībā ienākuši pavēlu, pēc tam, kad jūdu izcelsmes kristieši nodibināja baznīcu un iesāka kristīgo dzīvi. Pateicīgi būdami par savu patreizējo vietu ticībā, tomēr nekad neaizmirsīsim pateikties tautai, kas piedevām gadsimtiem ilgi dzīvoja Pestītāja nākšanas cerībā!

***

Mīļais Kungs un Pestītājs! Pasargā mani no aizspriedumiem un iedomības. Kas es būtu bez Tavas lielās žēlastības? Kas man ir, ko Tu pats neesi man dāvājis? Tāpēc uzturi mani pateicībā un pieklājīgā pazemībā. Āmen.