46. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.9:21 

„Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru – negodam?” Pāvila vēstule romiešiem 9:21

***

Salīdzinājums ir skaidrs un skarbs. Ir daiļas un dārgas vāzes – un ir naktspodi. Vienu trauku ceļ godā uz galda, otru noslēpj un glabā pagultē. Pāvils min šādu ļoti uzskatāmu un rupju piemēru, lai mums būtu iespēja, mazākais, divām pārdomām. Pirmkārt, kas tad mēs īsti esam? Proti, ne par ko mēs gribētu būt, vai par ko mēs parasti uzdodamies, bet kas mēs esam savā būtībā? Vai no mums pasaulē plūst puķu smarža – vai citiem mūsu dēļ jātur deguni ciet? Pāvils ļoti labi zina, kā to zinām arī mēs, ka dzīves ikdienā šos divus un dažādos māla traukus nesamaina; viens netiek otra vietā, jo tas būtu absurds. Arī mēs paliksim, kas mēs esam. Mums ir tāpēc jārēķinās, ka mēs viņā saulē dabūsim to, ko šajā saulē esam nopelnījuši. Otrkārt, kā senos laikos Pāvils brīdināja jūdus neiedomāties, ka goda trauki var nākt tikai no viņa tautas vidus, mums, baznīcas cilvēkiem, nevajadzētu pārāk žigli iecerēties, ka nu mēs esam tās īstās goda vāzes! Neskatīsimies uz ārpusniekiem ar vīzdegunību, bet, Dievu bīdamies, lūgsimies, lai mēs, pēkšņi savā liekulībā pieķerti, netiktu nozīmēti negodam!

***

Mīļais Kristu! Lūdzu, lūdzu, pasargā mani no vieglprātības un pašapmierinātības, ka Tavi smagie vārdi attiecās tikai uz citiem un nekad uz mani. Atdari manas acis, lai es dienas laikā nesapņotu, dzīves beigās neviltos, un no Tevis neatstātos. Āmen.