11.29. Mārtiņa Lutera Svēto Rakstu apceres katrai dienai, 29.novembris 

Meitene nav mirusi, bet guļ. (Mt. 9:24)

Mācies saprast, ar ko miesīgās acis atšķiras no kristeša acīm. Kristieša acis ir tādas, ka, redzēdams nāvi,grēku un elli, viņš droši var sacīt: es neredzu nāvi un nejūtu grēku; es neesmu nolādēts, bet Kristū redzu vienīgi svētumu, dzīvību un pestīšanu. Tāpat arī – nabags būdams, es nejūtu savu nabadzību. Man šķiet, ka man visa ir diezgan. Jo man ir Kristus, kas ik mirkli var dot visu, kas man vajadzīgs, pat tad, ja man pašam nepieder itin nekas. Tāpat – ja redzi kristieti mirstam, tavas miesīgās acis redz mirušu cilvēku; bet aizver šīs acis un atver garīgās acis, kuras raugās uz Dieva vārdu – tad redzēsi, ka šis cilvēks nav miris, bet Dieva priekšā ir dzīvs. Jo caur Vārdu svētīto ticīgo nāve Dievam ir dārga un vērtīga, lai arī visu pārējo pasauli nāve biedē vairāk nekā visas citas briesmas.