08.24. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

24.augusts

Tad es salīdzināju gudrību ar muļķību un atzinu,

ka gudrība pārspēj muļķību, kā gaisma tumsu.

Gudrajam acis pierē, bet nepraša staigā tumsībā.

Taču es atzinu, ka viņiem vienāds liktenis:

kas neprašu sagaida,sagaida arī mani.

Kāpēc tad es tā esmu dzinies pēc gudrības?

Ak, jā – gudrais taču nomirst tāpat kā nepraša.

Un es sāku dzīvi ienīst,

un uzskatīju par ļaunu,kas noris virs zemes.

Jā, viss ir niecība un vēja grābšana!

Tad es ienīdu savu centību un lielos veikumus,

jo man tie visi būs jāatstāj tam, kas nāks pēc manis.

Un kas zina, vai viņš būs gudrs vai nepraša?

Un tomēr viņš valdīs un spriedīs pār manu darbu,

ko es ar gudrību esmu veicis zem sailes.

Viss tas ir bezjēdzīgi.

Un tā es izmisu visu veltīgo pūļu dēļ,

ko es zem saules biju izšķiedis.

Tā nu ir, ka kāds ar gudrību,

izpratni un panākumiem nopūlas, savu darbu darot,

un tad viņam sava darba ieguvums jāatstāj kādam citam,

kurš gar to nemaz nav pūlējies.

Arī te izpaužas visu lietu niecīgums,

un tāds stāvoklis ir liels ļaunums!

Salamans mācītājs

12 Tad es veltīju visu savu uzmanību tam, lai tiešām izprastu dziļākās gudrības nozīmi līdzās muļķībai un neizpratnei. Jo ko tad tas cilvēks darīs, kas nāks pēc manis, pēc ķēniņa? To pašu, kas jau sen tāpat ir darīts. 13 Un tad es nācu pie ieskata, ka gudrība ir labāka nekā neprātība un ka gaisma ir labāka nekā tumsa. 14 Gudrajam acis ir galvā, bet nepraša staigā tumsībā; taču tai pašā laikā es arī atzinu, ka viņiem abiem ir vienāds liktenis. 15 Tad es domāju savā sirdī: ja nu man ir tāds pats liktenis kā neprašam, kāpēc tad es tik pārlieku esmu dzinies pēc gudrības? – Un tā es biju spiests pats sev sacīt: arī tas viss ir niecība! 16 Jo gudro tāpat nepiemin mūžīgi kā neprašu, un, kas tagad ir, tas nākošās dienās viss tiks aizmirsts. Ak, jā, gudrais taču nomirst tāpat kā nepraša! 17 Un tādēļ es ienīdu šo dzīvi un dzīvību, jo es turēju par ļaunu visu to rosmi, kas noris zem saules; jā, viss ir niecība un vēja ķeršana! 18 Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis. 19 Un kas zina, vai viņš būs gudrs vai nepraša? Un tomēr viņš valdīs un rīkosies pār visu manu darbu, gar ko es esmu nopūlējies un ko es esmu ar gudrību veicis zem saules. Arī viss tas ir niecība. 20 Un tā es nonācu pie tā, ka es ieslīgu galīgā izmisumā visu to veltīgo pūļu dēļ, ko es zem saules biju izšķiedis. 21 Jo notiek tā, ka kāds cilvēks savu darbu ir darījis ar gudrību, izpratni un prasmīgi un tomēr viņam sava darba ieguvums ir jāatstāj kādam citam, kas gar to nemaz nav pūlējies. Arī tas viss ir niecība un liels ļaunums.