08.23. Ikvienam – ikdien, ir vajadzīgs Dieva Vārds! 

23.augusts

Es uzsāku lielus darbus:

es uzcēlu sev mājas un dēstīju vīna kalnus.

Es iestādīju dārzus un parkus ar dažādiem augļu kokiem.

Es izraku dīķus, lai apūdeņotu kokus un mežus.

Man bija dzimtcilvēki, kalpi un kalpones,

man piederēja liellopu un aitu ganāmpulki,

vairāk kā tiem, kas pirms manis ir bijuši Jeruzālemē.

Es sakrāju sudrabu zeltu un dārglietas,

kā jau ķēniņiem visās zemēs ir.

Es sagādāju sev dziedātājus un dziedātājas

un vīrieša iekārei un lieglaimei

neskaitāmas sievas.

Tā es kļuvu liels, bagāts un varens –

pārāks par visiem,

kas pirms manis bija bijuši Jeruzālemē.

Pie tam man palika arī mana gudrība.

Neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neliedzu.

Savai sirdij es atvēlēju jebkuru prieku:

viņai vajadzēja jūsmot par manu paveikto darbu:

tā bija mana alga par visām manām pūlēm.

Bet kad es visus darbus uzlūkoju,

kurus manas rokas bija veikušas un atcerējos pūles,

kuras es tajos biju ielicis, tad – ak, vai! –

viss tukšums, niecība un vēja grābšana.

Nav ieguvuma zem saules

Salamans mācītājs 2:4-12

4 Es uzsāku lielus darbus; es uzcēlu sev mājas, es dēstīju sev vīna dārzus. 5 Es sev stādīju dārzus un parkus un dēstīju tur dažādus augļu kokus. 6 Es sev izraku ūdens dīķus, lai no turienes apūdeņotu mežus ar tajos spēcīgi augošajiem kokiem. 7 Es pirku kalpus un kalpones, un man bija arī kalpu saime, kas bija dzimusi manā mājā, un man piederēja liellopu un sīklopu ganāmpulki lielākā daudzumā nekā visiem tiem, kas bija bijuši pirms manis Jeruzālemē. 8 Un es sev sakrāju kaudzēm sudrabu un zeltu, dārgumus no ķēniņiem un no zemēm, sagādāju sev dziedātājus un dziedātājas un – kas mēdz būt cilvēku galvenā iekāre – sievas sievu galā. 9 Tā es pieaugu spēkā un kļuvu pārāks par visiem, kas pirms manis bija bijuši Jeruzālemē; man palika arī mana gudrība. 10 Un neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos, jo manai sirdij vajadzēja priecāties par visu manu paveikto darbu, un tā bija mana alga par visām manām pūlēm. 11 Bet, kad es nu pārbaudīdams uzlūkoju visus savus darbus, ko manas rokas bija veikušas, un pūles, kuras es biju tajos ieguldījis, tad – ak vai! – viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana, un nekad nekur nav nekāda ieguvuma zem saules. 12 Tad es veltīju visu savu uzmanību tam, lai tiešām izprastu dziļākās gudrības nozīmi līdzās muļķībai un neizpratnei. Jo ko tad tas cilvēks darīs, kas nāks pēc manis, pēc ķēniņa? To pašu, kas jau sen tāpat ir darīts.