146. dziesma 

Slaviniet Kungu!

Slavini,

mana dvēsele,

Kungu!

(2) Es slavināšu Kungu,

kamēr es dzīvs,

es dziedāšu slavu

savam Dievam,

kamēr vien būšu!

(3) Nepaļaujieties uz augstmaņiem,

uz cilvēku dēliem-

pie viņiem

nav glābiņa.

(4) Pamet tos gars,

tie atgriežas pīšļos-

tai pašā dienā

to nolūki put!

(5) Svētīts,

kam palīdz Jēkaba Dievs,

kam cerība-

Kungs, viņa Dievs,

(6) kas radījis

debesis un zemi,

un jūru

un visu, kas tajās.

Viņš uztur patiesību

uz mūžiem,

(7) iztiesā apspiestos,

dod maizi izsalkušajiem.

Kungs

atbrīvo gūstekņus,

(8 ) Kungs

atdara acis aklajiem,

Kungs

pieceļ sagumušos,

Kungs

mīl taisnos,

(9) Kungs

pasargā svešinieku,

bāreni un atraitni

paceļ kājās,

bet negantā ceļu

ritenī sagriež.

(10) Kungs būs ķēniņš

uz mūžiem-

tavs Dievs, Ciona,

uz audžu audzēm.

Slaviniet Kungu!