35. dziesma 

Dāvida dziesma.

Tiesājies, Kungs,

ar maniem tiesātājiem,

karo ar tiem,

kas karo pret mani!

(2) Cieši tveŗ

bruņas un vairogu,

celies jel

palīgā man!

(3) Cel šķēpu un pīķi

pret maniem vajātājiem,

teic manai dvēselei:

tavs glābiņš – Es!

(4) Kauns tiem un paļas,

kas manu dzīvību meklē!

Lai bēg un mulst kaunā,

kas man ļaunu kaļ!

(5) Lai tie top

kā pelavas vējā,

Kunga eņģelis

lai tos dzen!

(6) Lai to ceļš

tumšs un slidens,

Kunga eņģelis

lai tos trenc!

(7) Bez iemesla man

tie liek tīklu pār bedri,

bez iemesla rok

nokaut mani!

(8 ) Lai negaidot

nāk pār tiem iznīcība

un tīkls, ko lika,

lai pašus tos tveŗ.,

lai iznīcība

tur viņus rauj-

(9) tad mana dvēsele

gavilēs Kungā,

līksmosies,

Viņa glābta!

(10) Visi mani kauli sauc:

Kungs, kurš vēl kā Tu,

kas paglāb nabagu

no stipraka rokas

un nabaga ciešuli

no laupītāja!

(11) Ceļas

netaisni liecinieki-

to, ko nezinu,

tie prasa man,

(12) tie man maksā

ļaunu par labu-

iztukšo

manu dvēseli!

(13) Bet es,

kad tie sirga,-

es tērpos maisu,

gavilēdams

sevi vārdzināju!

Lai man tas notiek,

ko priekš viņiem lūdzu-

(14) ka priekš tuvākā,

kā priekš paša brāļa!

Kā māti apraudot,

staigaju es-

sērās tērpies,

noliektu galvu!

(15) Bet, kad es klupu,

tie liksmojās pulkā,

tie sapulcējās

pret mani-

neģēļi,

ko es i nepazinu,

plosa

un neliekas mierā,

(16) ar nekrietniekiem

un kumosu lišķiem

trin tie zobus

pret mani.

(17) Kungs,

cik ilgi vēl

Tu noraudzīsies?

Glāb manu dvēseli

no viņu draudiem,

glāb no lauvām

manu vienīgo!

(18 ) Es godāšu Tevi

lielajā sapulcē,

stiprajā tautā

es slavēšu Tevi!

(19) Lai nesmej par mani

viltīgie ienaidnieki,

aplamie nīdēji

lai nemiedz aci!

(20) Ne mieru tie runā!

Pret zemes lēnprāšiem

viltīgus nodomus

tie kaļ!

(21) Tie pleš

pret mani muti,

tie saka: āre!

Mēs zinājām to!-

(22) Tu to redzēji,

Kungs,-

neklusē,

Kungs,

neesi tālu no manis!

(23) Trūksties jel, mosties,

lem tiesu man,

mans Dievs un mans Kungs,

ved manu prāvu!

(24) Lem man

pēc Savas taisnības,

Kungs, mans Dievs,

un neļauj

tiem līksmot par mani!

(25) Neļauj tiem teikt savās sirdīs:

ā! Gards!-

Neļauj tiem teikt:

mēs aprijām viņu!-

(26) Kauns tiem

un misēklis viņiem visiem,

kas par manu

nelaimi smej!

Kaunu un negodu

lai tie apģērbj,

kas dižojas

pret mani!

(27) Lai līksmo un gavilē,

kas vēl man taisnību,

kas vienmēr saka:

liels ir Kungs,

tīk Tam,

ka Tā vergam labi!-

(28) Tad mana mēle

teiks Tavu taisnību,

visu dienu

tā teiks Tev slavu.