36. dziesma 

Korvedim. Kunga verga Dāvida

dziesma.

(2) Grēks uzrunā neganto

viņa sirdī,

viņa acīs

nav baiļu no Dieva.

(3) Viņš lišķē sev

savās acīs,

savu vainu

viņš neatrod nopelt.

(4) Viņa runas-

posts un viltus,

viņš pamet gudrību

un nedara labu.

(5) Postu viņš gudro

savās cisās,

viņš nostāj

un nelaba ceļa,

ļaunu

viņš neatmet.

(6) Kungs,

līdz debesīm

Tava žēlastība

un Tava uzticība

līdz padebešiem!

(7) Tava taisnība

kā Dieva kalni,

Tava tiesa

milzu dzelme,

cilvēku un zvēru

Tu glā, Kungs!

(8 ) Cik dārga

Tava žēlastība!

Dievi un cilvēki patveras

Tavu spārnu ēnā.

(9) Tie mielojas

pie Tava nama taukumiem,

no Tavas tīksmes upes

Tu dzirdini tos,

(10) jo Tev

ir dzīvības avots,

Tavā gaismā

mēs ieraugām gaismu.

(11) Plet Savu žēlastību

pār tiem, kas zina Tevi,

un Savu taisnību

pār tiem, kam skaidra sirds!

(12) Lai nemīda mani

lepno kajas,

un neganto rokas

lai nemētā mani!

(13) Lūk, tur

ļaundari guļ,

zemē nogāzti,

nejaudā celties!