19. dziesma 

Korvedim. Dāvida dziesma.

(2) Debesis vēsta

par Dieva godu,

par Viņa roku darbu

teic debesjums,

(3)diena dienai

valodas vērpj,

nakts naktij

nes ziņu-

(4) nav valodas,

nav vārdu,

viņu balsis

i nedzird!

(5) Pār visu zemi

sniedzas to mērs*,

līdz pasaules malai

viņu vārdi!

Tajās Viņš uzcēlis

saulei telti.

(6) Kā līgavainis

tā iznāk no kāzu telts,

līksma kā spēkonis,

kas skrējienā metas.

(7) No debesu malas

iznāk tā

un ripo

līdz debesu galam-

kas var paslēpties

no viņa svelmes?

(8 ) Kunga mācība pilnīga-

tā atgūtina dvēseli,

Kunga liecība droša-

tā vientiesi dara gudru,

(9) Kunga pavēles skaidras,

tās dara sirdi līksmu,

Kunga bauslis šķīsts,

tas dara acis gaišas,

(10) Kunga bijība tīra,

tā pastāv mūžam,

Kunga spriedumi taisni,

visos ir patiesība,

(11) par zeltu tie tīkamāki,

par tīrzelta krājumiem,

saldāki nekā medus

un nekā pilošas kāres.

(12) Un tie Tavam vergam

liek atminēties-

kas tos ievēro,

tas manto daudz.

(13) Kurš pamana

savas kļūmes?

No apsēpta grēka

attīri mani!

(14) Arī no atklātas spīts

savu vergu sargi-

lai nevalda tā pār mani,

tad būšu krietns

un tīrs no lielas vainas!

(15) Lai Tev tīk manas runas

un manas sirds pārdomas,

Kungs,

mana klints

un mans glābējs!

___________________________________

* Vairākos senos tulkojumos: to balsis