10. dziesma 

Kāpēc, Kungs,

Tu turies nost,

kāpēc paslēpies

posta laikos?

(2) Lepnuma pilni

negantie grūtdieņus vajā-

liec tiem krist no viltus,

ko paši kaļ.

(3) Lielās negantais

ar savu kārību,

rijīgais nolād

un gāna Kungu.

(4) Negantais lepns-

nemeklē Viņu!

To vien tas prāto:

Dieva nav.

(5) Vienmēr droši

ir tā ceļi,

Tava tiesa ir augstu-

viņš neredz to,

kas tam naidnieki-

viņš par tiem smej!

(6) Viņš saka savā sirdī:

es nepaklupšu,

audžu audzēs

man neredzēt ļauna!-

(7) Lāstu pilna tam mute

un viltus,

un varmācības.

Tam zem mēles

mokas un posts.

(8 ) Pie apmetnēm tas

apslēpies gaida,

no slēpņa tas

nokauj nevainīgo,

uz vārgdieni

tā acis lūr.

(9) Viņš uzglūn slepus

kā lauva no slapsta,

viņš uzglūn,

lai grūtdieni grābtu,

viņš sagrābj grūtdieni,

rauj savā tīklā-

(10) un satriekts šis

zemē saļimst!

Zem viņa varas

vārgdieņi krīt.

(11) Tas saka savā sirdī:

aizmirsis Dievs,

paslēpis vaigu-

nemūžam Viņš neredz!-

(12) Jel celies, Kungs!

Dievs, vēz Savu roku!

Neaizmirsīsi grūtdieņus!

(13) Kā drīkst negantais

gānīt Dievu!

Tas saka savā sirdī:

Viņš nevajās!

(14) Tu taču redzi

mokas un sūrumu,

Tu pamani to

un ņem Savā rokā-

tik uz Tevi

vārgdieņi paļaujas,

bāreņu palīgs

tik Tu!

(15) Negantā un ļaundara

elkoni salauz,

vajā negantību,

ka iznīkst!

(16) Kungs ir valdnieks

uz laiku laikiem-

lai pagāni paput

no Viņa zemes!

(17) Nabago alkas

uzklausi, Kungs!

Drošini viņu sirdis,

pievērs tiem ausi!

(18 ) Nes tiesu bāreņiem

un apspiestiem,

lai nebēg vairs bailēs

ļaudis no zemes!