119. dziesma (129.-144.pants) 

(129) Brīnišķas

Tavas liecības,

tādēļ mana dvēsele

tās sargā!

(130) Tavi vārdi

apgaismo

un apskaidro

vientiešus.

(131) Es atpletu muti

un apkampu,

jo pēc Taviem baušļiem

es alkstu.

(132) Pievērsies man

un žēlo mani-

tāda ir tiesa tiem,

kas mīl Tavu Vārdu.

(133) Mani soļi atbalstās

Tavos vārdos,

lai nevalda pār mani

nekāda vaina!

(134) Izpērc mani

no apspiedēja,

un es ievērošu

Tavus rīkojumus!

(135) Tavs vaigs atspīd

pār Tavu vergu -

māci man

Savus likumus!

(136) Ūdens straumēm

pārplūst man acis

par to,

ka Tavu mācību netur!

(137) Taisns Tu,

Kungs,

un taisnīgas

Tavas tiesas!

(138 ) Savās liecībās

Tu esi pavelējis taisnību

un īstu ticību!

(139) Kaisme rij mani,

jo mani naidnieki

aizmirst Tavus vārdus!

(140) Tavi solijumi

parbaudīti gana,

un Tavs vergs

mīl tos!

(141) Kaut mazs es

un nievāts,

Tavus rīkojumus

es neaizmirstu!

(142) Tava taisnība

taisna uz mūžiem,

un Tava mācība

ir patiesa!

(143) Nelaime un spaidi

mani piemeklē,

bet Tavi baušļi

ir mana līksme!

(144) Tavas liecības

uz mūžiem ir taisnīgas,

skaidro Tu mani -

lai es dzīvs!