119. dziesma (145.-168.pants) 

(145) Es saucu

no visas sirds-

atbildi man Kungs!-

un Tavus likumus

es pildīšu!

(146) Es saucu Tevi-

glāb mani

un es turēšu

Tavas liecības!

(147) Agri mijkrēslī cēlos

un palīgā saucu,

uz Taviem vārdiem

es ceru!

(148 ) Modrākas man acis

par sardzi,

kamēr domāju

par Taviem vārdiem!

(149) Uzklaisi manu balsi

Savā žēlastībā, Kungs,

Savā tiesā

dari mani dzīvu!

(150) Vajātāji uznākuši

ar ļaunu nodomu,

no Tavas mācības

tie tālu!

(151) Tuvu Tu,

Kungs,

un visi Tavi baušļi

ir patiesība!

(152) Jau sen

no Tavām liecībām zināju,

ka uz mūžiem

Tu esi tās dibinājis!

(153) Uzlūko manas ciešanas

un glāb mani,

jo Tavu mācību

es neesmu aizmirsis!

(154) Izstrīdi manu strīdu

un izpērc mani,

kā solījis-

dzīvini mani!

(155) Tālu no ļaundariem

glābšana,

jo Tavs likums

tiem nerūp!

(156) Kungs,

Tava žēlastība ir liela,

ar Tavu taisnību

dzīvini mani!

(157) Daudz man vajātāju

un ienaidnieku-

no Tavām liecībām

es nenovērsīšos!

(158 ) Es paveros uz neuzticīgajiem,

un man riebj,

ka Tavus vārdus

tie netur!

(159) Rau, kā es mīlu

Tavus norādījumus,

Kungs, ar Savu žēlastību

dzīvini mani!

(160) Galvenais Tavos vārdos

ir patiesība,

mūžīgas

Tavas taisnīgās tiesas!

(161) Augstmaņi vajā mani

bez vainas,

bet no Taviem vārdiem

mana sirds bīstas!

(162) Par to, ko Tu saki,

es līksms

kā tas,

kas dabūjis varenu laupijumu!

(163) Melus es nīstu,

un man tie riebj-

Tavu mācību

es mīlu!

(164) Septiņreiz dienā

es slavēju Tevi

par Tavām

taisnīgajām tiesām!

(165) Liels miers tiem,

kas mīl Tavu mācību,-

nav nekā,

kas liktu tiem klupt.

(166) Kungs, es ceru

uz Tavu glābšanu,

un Tavus baušļus

es pildu!

(167) Mana dvēsele

tur Tavas liecības

un mīl tās

jo ļoti.

(168 ) Es ievēroju Tavus rīkojumus

un Tavas liecības,

jo visi mani ceļi

ir Tava priekšā!