Ciešanas mīlestības klusumā 

DSC07417

Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,  kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,  bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;  un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! Filipiešiem 2:5-8

Cilvēkam bija nepieciešama izpirkšana ne tikai no grēka, bet arī no sevis. Tā paveikšanai Dievam bija jātop par cilvēku, lai uzvarētu visu, kas cilvēku apbēdina, jāatgriežas debesīs un no turienes jāizsniedz uzvaroša dzīve visiem, kas to lūgtu. Padomāsim par to, kā jutās Tas, Kurš bija radījis visu izplatījumu, pēkšņi vienā rītā atrazdamies zīdaiņa ķermenī. Ko darītu tu, ja pēkšņi pamostos zārkā divus metrus zem zemes. Kristu panikā , sistu pa zārka malām, kliegtu, lūgtos pēc glābšanas? Kad Dievs kļuva par cilvēku, Viņš sevi pazemoja. Tas ķermenis , kurā Viņš atradās, patiesi bija zārks, jo tajā Viņam bija jāmirst.

Maikls Velss „Mans nespēks Viņa spēks”

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress