Esmu trūcīgs un nabags (5) 

To vien vēlos no jums dabūt zināt: vai jūs Garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?
Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt? Vēstule galatiešiem 3:2-3

Mēs zinām, ka Vēstulē  ebrejiem teiktie brīdinājumi attiecas uz ticīgo atsacīšanos ieiet Dieva atdusā. Tāpat kā galatieši (Gal.33. un 4.), tie uzticas savām spējām, neievērojot Kristus paveikto.

Miesīgais cilvēks ir pieradis kaut ko darīt, strādāt, lai izpatiktu, nevis darīt kaut ko tāpēc, ka viņš ir patīkams. Darīt kaut ko, lai būtu patīkams ir dabīgas jūtas, jo no dzimšanas mēs tiekam pieradināti, ka mūsu centieni saņems iecerēto apbalvojumu no citiem. Šis maldīgais priekšstats par dzīvi nāk no laba un ļauna atziņas koka. Šis koks māca, ka darot  ļaunu, tiksim noraidīti, un , darot labu, it kā tapsim taisnoti un pieņemami.

Ja vēršamies pie Svētajiem Rakstiem ar šo maldīgo teoloģiju, tad redzam tikai to, ka mums kaut kas ir jādara. Bet problēma ir tā, ka cilvēks nekad nav spējis darīt pietiekami, lai būtu Dievam pieņemams. Tieši šī iemesla dēļ mums ir vajadzīgs Kristus. Ja domājam, ka ticību var aizstāt ar darbību, tad Dievs mums iedos tik daudz darba, ka tas mūs nomāks, un mēs būsim spiesti atgriezties pie Viņa caur to, ko ir paveicis Viņa Dēls. Tad piedzīvojam Dieva labestību, kas mūs ieved dziļākā izpratnē par Kristu, un pakļaušanos Glābēja darbībai mūsos.

Ir kāda ļoti interesanta Rakstu vieta Vecajā Derībā, kas stāsta par to, kas notiek ar cilvēku, kas nav ar mieru atpūsties Dieva darbos.

Viņš, kas tiem sacījis: “Šeit ir dusas vieta! Dodiet atdusu piekusušiem; šeit ir miera vieta!” Bet tie to negribēja dzirdēt.
 Tādēļ atskanēs uz tiem šis vārds kā Tā Kunga vārds: “Dari tu to, tu atkal to, rīkojies šoreiz tā, citreiz atkal tā, šeit pa drusciņai, tur pa drusciņai!” – lai viņi ietu un pakristu augšpēdu, tiktu satriekti vai sapītos un kristu gūstā. Jesajas 28:12-13

Vai nu mēs atpūšamies , vai arī Dievs mūs nodeldēs ar darbiem?

Maikls Velss