94. dziesma 

Atmaksas Dievs,

Kungs,

atmaksas Dievs,

atspīdi!

(2) Celies,

zemes tiesnesi,

atmaksā lepnajiem,

kas tiem pienākas!

(3) Cik ilgi vēl negantie,

ak, Kungs,

cik ilgi vēl negantie

līksmos?!

(4) Tie runā,

šļākdami iecirtību,-

izlielās

visi ļaundari!

(5) Tavu tautu, Kungs,

tie maitā

un Tavu mantojumu

tie sabojā-

(6) atraitni un svešinieku

tie nokauj,

un bāreņus

tie nogalina,

(7) tie saka:

neredzēs Kungs!

Nepamanīs

Jēkaba Dievs!-

(8 ) Atjēdzieties,

jūs dulnie ļaudis!

Un jūs, ģeķi,

kad nāksiet pie prāta?!

(9) Kas ausi tev uzlicis-

vai pats nedzird?

Kas aci tev darinājis-

vai pats neskatās?!

(10) Kas norāj tautas,

vai tad atstās bez soda-

Viņš, kas cilvēkam

māca zināšanu?

(11) Kungs zina

cilvēku domas,

jo tās-

tik dvesma!

(12) Svētīts vīrs,

kuru Tu norāj, Kungs,

kuru Tu

Savā likumā māci-

(13) lai patvertu viņu

posta dienās,

kad negantajiem

raks bedri!

(14) Jo neatstās Kungs

Savu tautu

un Savu mantojumu

nepametīs,

(15) jo pie taisnības

atgriezīsies tiesa

un Viņam pakaļ-

visi sirdsskaidrie!

(16) Kas celsies par mani

pret netaisnajiem?

Kas stāsies par mani

pret ļaundariem?

(17) Ja nebūtu Kungs

palīgs man,

drīz mājotu klusumā

mana dvēsele!

(18 ) Kad likās – kāja man slīd,

Tava žēlastība, Kungs,

balstīja mani!

(19) Kad raizes

nomāca mani,

Tu mierinot mani

ielīksmoji.

(20) Vai biedrosies Tu

ar posta tiesu,

kur mokas

ar likumu noteic,

(21) pret taisnā dzīvību

sazvērējas

un šķīstas asinis

notiesā?!

(22) Nu Kungs

ir mans cietoksnis,

un mans Dievs

ir mana patvēruma klints.

(23) Viņš liks to grēkam

atgriezties pār viņiem,

un dēļ viņu ļaunuma

Viņš to izdeldēs,

Viņš tos izdeldēs-

Kungs, mūsu Dievs!