91.dziesma 

Kas mājo

Visaugstā paspārnē

un apmeties

Visvarenā ēnā,

(2) saka Kungam:

mans patvērum

un mans cietoksni,

mans Dievs,

uz ko es paļaujos!-

(3) Viņš glābs tevi

no putnuķērāja cilpas,

no mēra posta,

(4) ar Savu spārnu galiem

Viņš apklās tevi,

un zem Viņa spārniem

tu patversies,

kā vairogs tevi sargās

Viņa patiesība.

(5) Nebaidies

no nakts šausmām,

ne bultas,

kas lido dienā,

(6) ne mēra,

kas tumsā staigā,

ne sērgas,

kas uzbrūk dienvidū!

(7) Lai krīt

tūkstoš tev blakus

un desmit tūkstoši

pa labi no tevis,

bet tevi tas neskars-

(8 ) tik acīm

tu raudzīsies,

kā negantajiem atmaksāts,

to tu ieraudzīsi!

(9) Tiešām Tu, Kungs,

esi mans patvērums!

Tev, kas izrauga Visaugsto

par savu majokli,

(10) tev negadīsies

nekas ļauns,

nedz tuvosies sērga

tavai teltij,

(11) jo Viņš Saviem vēstnešiem

pavēlēs pār tevi-

sargāt tevi-

visos tavos ceļos!

(12) Savās plaukstās

tie pacels tevi,

lai nepiesitas

pie akmens tev kāja!

(13) Uz lauvām un odzēm

tu mīsi,

tu sabradāsi

jaunos lauvas un čūskas!

(14) Viņš pieķēries Man,

un Es paglābšu viņu,

Es pasargāšu viņu,

jo viņš zina Manu Vārdu,

(15) viņš sauc Mani,

un Es viņam atbildēšu

ar viņu

Es posta brīdī,

Es izglābšu viņu

un celšu godā,

(16) Es došu viņam

ilgu mūžu

un rādīšu viņam

Manu pestīšanu!