87. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.14:40 

„Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 14:40

***

Daudziem gados nobriedušiem cilvēkiem patīk viss tas, kas baznīcā ir ticis darīts agrāk. Daudziem jauniem cilvēkiem patīk tādas baznīcas dziesmas un dievkalpojuma formas, kādas cienī viņu laikmeta cilvēki vietējā vidē. Ticība ir gan viena, bet uzsvari te var būt dažādi. Ja nepieejam ar zināmu iecietīgu diplomātiju, ja es zinu, ka man ir pilnīga taisnība?! – Lieta tāda, ka baznīcas tradīcijām ir zināma līdzība ar upes akmeņiem. Pašā sākumā tie ir asi, šķautņaini un stūraini. Gadu gaitā ūdens, tiem pāri plūstot, šos akmeņus berž kopā ar citiem akmeņiem un smiltīm un šajā procesā akmeņi paliek gludi. Arī jaunas dievkalpojuma formas, ilgāk lietojot, nogludinās. Seklie formulējumi tiek atmesti, dziļāki ieskati izstrādāti, kopsakarība uzturēta. Kad nu jaunieši ienāk mūsu vidū ar kaut ko jaunu, tad tas, bez šaubām, ir kaut kas pavisam nenoslīpēts un tāpēc rupjš. Ticīga lietošana šo vēl negatavo devumu pamazām izveidos par kaut ko varenu. Tikai jādod laiks! To atteicoties darīt, mēs jaunai paaudzei strupi noliedzam līdzdalību Dieva valstības celšanas darbā. – un tad nav jābrīnās, ka ir rūgtums, pie tam pavisam attaisnojams rūgtums. Bet kāpēc tad jauniešiem vajag kaut ko citu? – Tāpēc, ka viņi ir jauni. Jaunībai piederas meklēt jaunus ceļus!

***

Mīļais Pestītāj! Es Tevi šodien lūdzu, pasargā mani no paštaisnības, ietiepības un ātras citu nokritizēšanas. Tajā pašā laikā, noenkuro mani savā patiesībā, lai palu laiku seklie ūdeņi mani neizmestu sēklī un seklumā. Āmen.