84. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.13:1 

„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 13:1

***

Bez šaubām, kristīgās mācības patiesība ir svarīga lieta. Dieva dotā gudrība nav nosviežama uzglabāšanai garāžā, bet ir godājama, cienāma un paklausāma. Un tomēr Bībeles gudrība bez mīlestības ir patiesība bez siltuma. Tādēļ notiek, ka tāda Bībeles godināšana, kas ierobežojas tikai ar tās formulējumu izskaidrošanu, mācīšanu un iemācīšanos, bieži vien Bībeli nesaprot. Tad nav nekāds pārsteigums, ka klausītājiem Bībele lielas „sausa”! Tikai mīlestība spēj dot nepieciešamo sulīgumu, lai patiesība negrieztu kā ar nazi, bet dziedinātu un atveldzētu. Citiem vārdiem – patiesību nav iespējams ne saprast, ne arī tālāk pateikt, ja trūkst mīlestības! Protams, tas mums jau sen ir zināms. Un tomēr jāvaicā, vai ir tik skaidri zināms, kā to vajadzētu? J kādēļ tad mēs apskaišamies, kad mūsu patiesību nesaprot vai nepieņem? Kādēļ mēs bieži vien no savas kopības mēģinām izsaldēt tos, kas mums nepiekrīt? Kādēļ ir nicināšana, nosodīšana, ignorēšana? No kurienes rodas īgnums un stūrgalvība?

***

Mīļais Kungs un Pestītāj! Ir dienas, kas man ir tik gaužam grūti mīlēt. Un ir dienas, kad es savu dvēseles īgnumu nemaz nepamanu, bet jūtos pats ar sevi apmierināts. Lūdzu, atklāj man manu mīlestības trūkumu un vadi mani Tavos žēlastības ceļos. Āmen.