78. dziesma (52.-72.pants) 

(52) Viņš dzina kā avis

Savu tautu,

veda to tuksnesī

kā ganāmpulku,

(53) vadīja tos droši,

un tie nebijās,

bet to ienaidniekus

pārklāja jūra.

(54) Viņš ieveda tos

Savās svētajās robežās,

pie kalna, ko guva

Viņa labā roka,

(55) Viņš izdzina tautas

to priekšā,

ar mērauklu nomērīja

tiem viņu daļu,

teltīs nometināja

Israēla ciltis.

(56) Bet tie pārbaudīja

visaugsto Dievu

un dumpojās

pret Viņu,

Viņa liecības

neņēma vērā,

(57) tie novērsās, pievīla-

kā viņu tēvi-,

tie atspruka

kā vaļīgs loks!

(58 ) Tie dusmoja Viņu

ar savām augstienēm,

ar saviem elkiem

tie Viņu kaitināja-

(59) izdzirda Dievs

un apskaitās,

un pavisam

atmeta Israēlu!

(60) Viņš pameta

Savu mājokli Šīlo-

telti, kur Viņš mita

cilvēku vidū,

(61) Viņš atdeva gūstā

Savu spēku

uz Savu godību

naidnieka rokā,

(62) Viņš sadzina zobenam

Savu tautu,

uz Savu mantojumu

Viņš saniknojās.

(63) To jaunekļus

aprija uguns,

to jaunavām

nebija kāzu dziesmu,

(64) to priesteri

krita no šķēpa,

to atraitnēm

nebija raudu dziesmu.

(65) Un modās Kungs

kā no miega,

kā spēkavīrs klaigādams

vīna skurbumā,

(66) Savu naidnieku pakaļas

Viņš sita trumiem-

mūžīgu negodu Viņš uzkrāva tiem!

(67) Viņš atmeta

Jāzepa telti

un Efraima cilti

neizraudzījās-

(68 ) Viņš izraudzījās

Jūdas cilti,

Cionas kalnu,

kuru Viņš mīl,

(69) Viņš cēla Sev svētnīcu

kā debesis augstu,

kā zeme, ko Viņš

uz mūžiem dibinājis,

(70) Viņš izvēlējās Dāvidu

Sev par vergu

un ņēma to

no aitu aplokiem,

(71) no avju takām

Viņš atveda to

ganīt Jēkabu,

Viņa tautu,

un Israēlu,

Viņa mantojumu,

(72) tas viņus ganīja

ar krietnu sirdi

un ar prasmīgu roku

vadīja viņus.