74. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Kor.7:23 

„Jūs esat dārgi atpirkti, netopiet par cilvēku vergiem.” Pāvila pirmā vēstule korintiešiem 7:23

***

Kaut Pāvils šeit runā par sava laikmeta situāciju, viņa vērojumam ir noteikts ieskats arī mūsu dienām. Ikviens no mums ir dārgi atpirkts, jo Kristus ir par mums miris. Mūsu pestīšana Viņam ir likusies par pietiekošo lielu iemeslu, lai uzupurētos un ciestu šausmīgo krusta nāvi. Tāpēc, kad mēs apzināmies, ka Kristus par mums ir cietis un miris, mums, brīvpirktiem, nepieklājas atkal nodoties verdzībā un nākt grēka varā. Savai laicīgajai mantai mēs nekad skaidrā prātā neatmetam ar roku un to neatstājam – ja nu vienīgi, lai glābtu savu dzīvību un brīvību. Savu veselību mēs apzinīgi nebojājam, izņemot, ja mums trūkst gribasspēka un esam par gļēvu, lai atraisītos no netikumiem, kas mūs iekšēji izposta. Bet arī tad mēs zinām, ka rīkojamies negudri. Nē, no brīvprātības nepieklājas iet verdzībā, no pestīšanas grēkā, no veselības neveselībā, no kārtīgas dzīves renstelē. Un tomēr tā notiek. Tad redzam lielu traģēdiju, grēka varu, savu neprātu un nevarību. Un tad arī saskatām lielo nepieciešamību turēties pie mūsu Pestītāja Jēzus, lai Viņa spēkā mēs stiprinātos un paliktu Viņa dāvātajā pestīšanā.

***

Mīļais Jēzu! Es nezinu, kādi dzīves vēji vēl pūtīs un kādas lielas vētras man vēl būs jāpiedzīvo. Es ticu, ka Tu mani varēsi pasargāt, kas arī nenotiktu. Tagad es tikai lūdzu, lai Tu man vienmēr dotu to ticīgo saprātu un cerības stariņu, lai es nekad nemeklētu pats sevi saglābt, bet uzticīgi paļautos Tavai vadībai un pestīšanai. Āmen.