72. dziesma 

Par Sālamanu.

Dod, Dievs, ķēniņam

Tavu tiesu

un Tavu taisnību

ķēniņa dēlam,

(2) lai taisnīgi tiesā

Tavu tautu

un Tavus nabagus

pēc patiesības,

(3) lai nes kalni

mieru tautai,

un pakalni

lai nes taisnību,

(4) lai taisni iztiesā

nabagos tautā,

lai pestī sērdieņus,

lai satriec varmāku,

(5) lai dzīvo,

cik saule debesīs

un kamēr mēness,-

audžu audzēs,

(6) lai nolīst

pār zāļu pļavām

kā lietus gāzma,

kas zemē urdz,

(7) lai taisnība uzzied

viņa laikā,

lai miers tik ilgi,

līdz mēness zūd,

(8 ) lai viņš pavēl

no jūras līdz jūrai

un no upes

līdz zemes galiem,

(9) lai tuksneša ļaudis

liec ceļus tā priekšā

un viņa naidnieki

laiza pīšļus,

(10) Taršīras un salu ķēniņi

lai meslus nes,

Šebas un Sebas ķēniņi

lai veltes dod,

(11) lai rāpo tā priekšā

visi ķēniņi,

lai visas tautas

viņam kalpo,

(12) viņš sērdieni izpestī,

kad tas brēc,

un ciešuli,

kuram palīga nav,

(13) viņš žēlo nabagu

un sērdieni,

sērdieņu dzīvību

viņš glābj,

(14) no jūga un spaidiem

tos izpērk,

to asinis

viņam dārgas,

(15) viņš lai dzīvo!-

lai nes viņam

Šebas zeltu,

lai vienmēr par viņu lūdz,

cauru dienu

lai svētī viņu,

(16) lai labība

noklāj zemi,

lai kalnā

tā šalc,

kā Lebanonā-

tāda lai raža!

lai ļaudis

no pilsētām spraucas

kā zāle no zemes,

(17) lai mūžam pastāv

viņa vārds,

cik saule spīd,

lai zied viņa vārds,

viņā svētotas,

visas tautas

lai cildina viņu!

(18 ) Slavēts Kungs Dievs,

Izraēla Dievs,

kas vienīgais

brīnumus dara!

(19) Mūžam slavēts

Tā godības Vārds!

Tā gods lai piepilda

visu zemi!

Patiesi, jā, patiesi!

(20) Te beidzas Dāvida, Jišajas dēla, lūgšanas.