7. dziesma 

Dāvida dziesma, ko viņš dziedājis

Kungam – par Kūšu no Benjāmina cilts.

(2) Kungs, mans Dievs,

pie Tevis es tveros,

atpestī mani no vajātājiem

un paglāb mani,

(3) ka tie kā lauva nesaplēš mani,

ka neaizrauj prom -

bet glābēja nav…

(4) Kungs, mans Dievs,

ja es darījis to-

ja manas rokas

nesušas ļaunu,

(5) ja es darījis pāri

draugam

vai naidnieku

aplaupījis aplam,

(6) tad lai pretinieks

vajā mani un panāk,

lai manu dzīvību

iemin zemē,

lai manu godu

iemet pīšļos!

(Selā.)

(7) Celies jel, Kungs,

Savās dusmās,

sacelies

pret manu naidnieku negantumu,

mosties,

lem tiesu pār mani!

(8 ) Tautas lai sapulcējas ap Tevi,

atgriezies

pār tām augstumos.

(9) Kungs tiesā tautas!-

Spried tiesu man, Kungs,

pēc manas taisnības

un pēc tā krietnuma, kas man.

(10) Kaut jel beigtos

neganto ļaundarība!

Bet stiprini taisno,

jo Tu pārbaudi prātus un sirdis,

taisnais Dievs.-

(11) Mans vairogs

pie Dieva,

kas sirdstaisnos atpestī,

(12) pie Dieva,

tā taisnā soģa,

pie Dieva,

kas dusmo ik dienas-

(13) ja kas neatgriežas,

Viņš Savu zobenu trin,

loks Viņam uzvilkts un pacelts,

(14) Viņš tam sataisījis

nāvīgus ieroču,

degošas bultas

Viņš sagatavojis!

(15) Lūk, postu tas ieņem,

un, grūts moku,

tas dzemdē melus.

(16) Tas bedri rok

un dziļu kaš

un iekrīt akā,

ko pats racis.

(17) Mokas nāk atpakaļ

pār viņu pašu,

un pārestība krīt

pār viņa galvu.

(18 ) Es pateikšos Kungam

par Viņa taisnību

un dziedāšu

Visaugstā Kunga Vārdam.