142. dziesma 

Dāvida pārdomu dziesma,

kad viņš bija alā. Lūgšana.

(2) Skaļā balsī

saucu uz Kungu,

skaļā balsī

es Kungu lūdzos,

(3) izleju Viņa priekšā

savas žēlabas,

izstāstu Viņam

savas bēdas:

(4) kad gars

apgurst manī,

tik Tu zini

manu gaitu!

Uz takas,

kur staigāju,

tie izlikuši man cilpu!

(5) Paskaties man pa labi,

un re -

neviena,

kas atzītu mani!

Mana paspārne

atņemta man,

nevienam

manis nerūp!

(6) Es saucu

uz Tevi, Kungs,

es saku-

Tu mans patvērums,

mana daļa

dzīvajo zemē!

(7) Uzklausi

manas vaimanas,

es esmu gauži nospiests,

glāb mani

no maniem vajātājiem,

tie par mani stiprāki!

(8 ) Izved mani no cietuma,

ka varu pateikties

Tavam Vārdam!

Pulcēsies taisnie

ap mani, ja Tu būsi

man dāsns!

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress