56. dziesma 

Korvedim. Kā “Tālumnieku klusuma

dūja”. Dāvida uzraksts,

kad filistieši bija viņu sagrābuši Gatā.

(2) Žēlo mani, Dievs,

jo cilvēki mīda mani,

uzbrucēji žņaudz mani

augu dienu!

(3) Mīdi manus naidniekus

augu dienu,

jo daudzi karo pret mani,

ak, Augstais!

(4) Savu izbaiļu dienā

uz Tevi es paļaujos!

(5) Uz Dievu-

es slavinu Viņa vārdu!-

uz Dievu es paļaujos.

Es nebaidos -

ko var miesa man padarīt?

(6) Augu dienu

tie sagroza manus vārdus,

viss, ko tie izdomā,-

man par ļaunu!

(7) Tie sazvērējās,

tie uzglūn

tie dzen man pēdas-

tie kāro

pēc manas dzīvības.

(8 ) Vai ļaundarība

lai piedota tiem?

Dusmās

tautas gāz zemē, Dievs!

(9) Manas klaiņu dienas

Tu esi saskaitījis!

Jel met manas asaras

Savā traukā-

vai tas nav

Tavā grāmatā?

(10) Tad metīsies

mani naidnieki bēgt-

dienā, kad saukšu!

To vienu zinu,

ka Dievs – par mani!

(11) Uz Dievu -

es slavinu Tā vārdu!-

uz Kungu-

es slavinu Tā vārdu!-

(12) uz Dievu

es paļaujos.

Es nebaidos-

ko var cilvēks man padarīt?

(13) Man jādod, Dievs,

kas Tev solīts,

pateicības upurus

nesīšu Tev,

(14) jo Tu manu dvēseli

glābi no nāves-

vai tad ne?

No klupšanas

manas kājas,

ka varu staigāt

Dieva priekšā

dzīvības gaismā!

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress