54. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.14:13 

„Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopiet brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.” Pāvila vēstule romiešiem 14:13

***

Citus netiesāt nav tikai tāds pasīvs pasākums, kur mēs nedaram ļaunu; lai būtu patiesi kristīgs, netiesāšanas darbs ir arī pozitīva priekšžīme ticībā un dzīvē. Tāpat ir skaidrs, ka šāda patiesa, pozitīva priekšžīme nevar būt farizejiska sevis izcelšana: te nu es stāvu visiem par dzīves mērauklu un ticīgas dzīves modeli! Kristīgs cilvēks nav nekāds garīgs pliknis, nostādīts uz pjedestāla, kuru tad pārējie kā dzīves gleznošanas studenti nu jo cītīgi mēģina nokopēt! Labāka un iedarbīgāka priekšzīme tiek parādīta neuzkrītoši, bez uzbāzības un tādēļ ar smalkjūtību. Dziļi ticīga cilvēka klātbūtni ievēro! Šādā nostājā teiktiem liecības vārdiem par Kristu kā personīgu Pestītāju ir saturs un tāpēc svars. Ja mūsu dzīve šo liecību nesedz, tad ir labāk stāvēt klusu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka negodība, nemorāla dzīve, piedauzīga uzvešanās, seklums, kristietības izmantošana laicīgiem mērķiem, ikviens grēka paveids ārišķīgi svētulīgā iesaiņojumā met jo lielu ēnu uz baznīcu, ticību un par Kristu. Un kas ienāk šādā neticības ēnas laukā, zaudē gaismu, un varbūt tādēļ arī ticību un pestīšanu.

***

Mīļais Pestītāj! Pasargā mani, lai es nebūtu par piedauzības un krišanas iemeslu citiem. Dāvā man sava Svētā Gara spēku, lai es, pie Tevis turēdamies, dzīvotu mīlestībā un šo savu nostāju ar taktu darītu zināmu pasaulei. Āmen.