38. dziesma 

Dāvida dziesma, lai daudzinātu.

(2) Kungs,

ne dusmībā

rāj mani,

ne niknumā

pārmāci mani!

(3) Tavas bultas

manī krīt,

un krīt pār mani

Tava roka.

(4) Miesā man

nav veselas vietas

Tava piktuma dēļ,

nav miera man kaulos

dēļ mana grēka.

(5) Mana vaina

aug man pār galvu,

kā smaga nasta

grūta tā man.

(6) Smird un pūžņo

manas vātis

manas ģeķības dēļ.

(7) Gauži greizs nolieku galvu

cauru dienu

valkāju sēras.

(8 ) Gurni man

karsoņa pilni,

un miesā man

nav veselas vietas.

(9) Stingrs es

un satriekts gauži-

stenu-

mana sirds rēc!

(10) Kungs,

Tavā priekšā

visas manas alkas,

manas nopūtas

Tev nav slēptas.

(11) Sirds man dauzās,

spēks pamet mani,

acu gaisma,

i tā jau prom!

(12) Draugi un kaimiņi

no manas sērgas stāj nost,

un mani tuvinieki

tālu atstājušies.

(13) Izliek cilpas

mani vajatāji,

un mani postītāji

zīlē man galu-

cauru dienu

tie to vien čukst.

(14) Es esmu kā kurlais,

kas nesadzird,

un kā mēmais,

kas never muti,

(15) es tapis kā tāds,

kas nesadzird

un kura mute

nejaudā iebilst.

(16) Bet uz Tevi, Kungs,

es gaidu,

Tu atbildēsi man,

Kungs, man Dievs!

(17) Es teicu:

lai nesmej tie par mani,

kas lielās pret mani,

kad kāja man slīd!

(18 ) Lūk, es

jau sataisos krist,

un manas sāpes

neatstāj mani.

(19) Savā vainā

es atzīstos

un trūkstos

dēļ sava grēka.

(20) Bet mani naidnieki

dzīvi un zaļoksni,

daudz to, kas mani

netaisni ienīst.

(21) Tie, kas atmaksā

labu ar ļaunu,-

tie pret mani,

jo es tveros pie laba.

(22) Nepamet mani,

Kungs, Mans Dievs,

neturies nost no manis!

(23) Steidzies man palīgā,

Kungs, mans glābiņš!