34. E.Grīslis. Pārdomas par Rom.3:23-24 

„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” Pāvila vēstule romiešiem 3:23-24

***

Vēlreiz – tā lieta ar grēku ir nopietna. No iedzimtās savtības, iekāres un sevis izcelšanas gadu gaitā izaug īsts grēcinieks, kam vairāk grēku kā senos laikos sunim blusu. Tiktāl Pāvila stāsts ir nepatīkams, bet skaidrs. Nākošais teikums tomēr prasās pēc tālāka paskaidrojuma. Proti, ja jau Dievs grēciniekus „taisno bez nopelna”, tas ir, viņiem pašiem neko nedarot, tad jau visi grēcinieki ir taisnoti un pestīti! Kāpēc tad jāiet baznīcā, jānožēlo grēki, jākalpo, u.t.t.? – Tādēļ, ka pestīšana mums gan tiek „bez nopelna” un Dieva mīlestībā piešķirta, bet mums pašiem tā ir jāliek lietā. Ja kāds mums ieliek klēpī lielisku dāvanu, bet mēs to nevīžojam atsaiņot, vai arī atsūtītu čeku neaiznesam uz banku – tad galu galā mums nekas netiek. Pat tad, kad mēs kā Pāvils esam pēkšņi, pat „ar varītēm” atgriezti pie ticības, Dievs mūs vēlāk „ar varītēm” šajā ticībā nespiež palikt. Mēs varam ticēt, mīlēt, kalpot, vai arī pēc laika iet pavisam pasaulīgus ceļus un specializēties pārgudrībā. Ko mēs katrs daram ar šoreiz saņemto pestīšanas dāvanu – to kopjam vai uz tās krājam putekļus?

***

Mīļais Jēzu, lūdzu, palīdzi man tieši šodien ar pateicību pieņemt Tavu lielo žēlastību. Stāvi man klāt, lai es, uz Tevi paļaudamies, riskētu Tev ticēt un darītu kādus nopietnus mīlestības darbus Tev par godu un citiem par svētību. Āmen.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress