326. Budista sapnis 

Reiz kāds budists gāja pa ielu. Debesīs spīdēja mēness.

“Tas ir daļējas apgaismības simbols,” budists teica Dievam.

“Tas vienkārši ir mēness,” Dievs atbildēja budistam.

“Braucot pār upi, noauju kāja, upē mēness,” budists citēja haiku.

Dievs klusēja. Viņš domāja par budistu. Budists bija sasniedzis apgaismību. Viņš nekam nebija pieķēries.

“Kas ir nekas?” Dievs jautāja budistam.

“Tas ir pilns mēness,” budists atbildēja.

“Mans mēness vienmēr ir pilns,”Dievs teica.

“Esi mans meistars,” budists lūdza.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress