32. dziesma 

Dāvida pārdomu dziesma.

Svētīts,

kam piedoti noziegumi,

kura grēki

ir nolīdzināti,

(2) svētīts,

kam Kungs nepielīdzina vainu,

kura gars

ir bez viltus!

(3) Kamēr es neatzinos,

nīka mani kauli-

es auroju

cauru dienu!

(4) Smagi gūlās

Tava roka pār mani,

kalta mana sula

vasaras tveicē!

(Selā.)

(5) Es atzinos

savā grēkā

un neslēpu

savu vainu,

es teicu:

atzīšos Kungam

savos noziegumos!

Tad Tu man piedevi

mana grēka vainu.

(6) Tādēļ lai Tevi lūdz

visi uzticīgie

posta stundā-

kaut milzu ūdeņi veltos,

tie viņus neaizsniegs!

(7) Tu mani patversi,

no spaidiem pasargāsi-

glābiņa gavilēm

apjozīsi mani!

(Selā.)

(8 ) Es tevi pamācīšu

un rādīšu tev ceļu,

Es došu padomu!

Mana acs – pār tevi!

(9) Neesiet kā zirgi,

kā zirgēzeļi,

kuriem trūkst saprašanas,

ar laužņiem un iemauktiem

tie jānovalda-

neklausīs tevi!

(10) Negantajam

sāpju gana-

kas paļaujas Kungam,

to apjož žēlastība.

(11) Priecājieties Kungā

un līksmojiet, taisnie,

un gavilējiet visi,

kam krietna sirds!