31. dziesma 

Korvedim. Dāvida dziesma.

(2) Pie Tevis, Kungs,

tveros-

neliec mani kaunā

nemūžam!

Savā taisnībā

mani glāb!

93) Vērs man Savu ausi,

steidzies

man palīgā,

esi man

patvēruma klints,

esi droša pils,

kur man glābties!

(4) Tu mana radze

un mans cietoksnis-

Tava Vārda dēļ

ved mani un vadi mani!

(5) neļauj man iekrist tīklā,

ko tie slepus izliek,

jo Tu esi

mans patvērums.

(6) Tavā rokā

es nododu savu garu-

Tu esi izpircis mani,

Kungs, patiesības Dievs!

(7) Es nīstu tos,

kas pie nicīgiem elkiem vēršas,

uz Kungu

es paļaujos.

(8 ) Es līksmošu un priecāšos

par Tavu žēlastību-

Tu ieraudzīji

manu postu,

Tu pamanīji

manas ciešanas!

(9) Tu mani nedevi

naidnieka rokā,

man raisīji kājas,

lai eju, kurp tīk.

(10) Žēlo mani, Kungs,

jo man grūti-

bēdu saēstas

manas acis,

mana dvēsele

un mana miesa.

(11) Jā, aizsteidzas raizēs

mana dzīve,

un mani gadi

nopūtās paiet,

iznīkst dēļ mana grēka

mans spēks

un mani kauli

izīgst.

(12) Visiem naidniekiem

es par izsmieklu

un kaimiņiem

par slogu,

par biedēkli

maniem paziņām-

kas redz mani ielā,

laižas no manis!

(13) Kā mironis,

esmu izmests no sirds,

esmu kā aizmests trauks.

(14) daudzus es dzirdu

čukstam!

Briesmas visapkārt-

sadevušies tie kopā

pret mani,

atņem man dzīvību

sazvērējušies!

(15) Bet es-

uz Tevi es paļaujos, Kungs,

es saku:

mans Dievs – Tu!

(16) Tavā rokā

ir mani laiki-

glāb mani

no naidnieku rokas

un no maniem vajātājiem!

(17) Liec Savam vaigam atmirdzēt

pār Savu vergu,

Savā žēlastībā

atpestī mani!

(18 ) Kungs,

neliec mani kaunā,

kad saucu Tevi-

liec kauna negantos,

lai tie nesaulē noklus,

(19) lai top mēmas

melīgas lūpas,

kas aprunā taisnīgo-

iecirtīgi, lepni un nicīgi!

(20) Cik liela

ir Tava labvēlība!

Tu glabā to tiem,

kas bijā Tevi,

Tu dāvā to tiem,

kas tveras pie Tevis-

visu cilvēku priekšā!

(21) Tu viņus slēp

no ļaužu cilpām

Savā slēptuvē,

Tu viņus glabā

Savā patvērumā

no mēļu paļām!

(22) Slavēts lai Kungs,

kas man sūtīja brīnumu-

Savu žēlastību

aplenktā pilsētā!

(23) Es sacīju mulsumā:

Tu esi atrāvis skatu no manis!

Taču: Tu dzirdēji

manu gaušanos,

kad es brēcu

uz Tevi!

(24) Mīliet Kungu,

jūs Viņa taisnie!

Uzticīgos

Kungs sargā,

bet ar uzviju

atmaksā dīžīgajiem.

(25) Esiet stipri,

un lai drošas ir jūsu sirdis,

jūs – kas gaidāt Kungu!