3. Evolucijas noverojumi fosilajās atliekās 

Evolūcijas novērojumi fosilajās atliekās.

Fosilās atliekas jeb pārakmeņojumi allaž ir augu, dzīvnieku vai cilveku atliekas, kas saglabājušās nogulumiežu slāņos. Daudzu gadu gaitā tikušas atrastas un izpētītas burtiski miljardiem fosīliju. Pēdējās ir klasificētas pa grupām, un katrā grupā tās sistematizētas no vienkāršākajām līdz sarežītākajām formām. Saskaņā ar evolucionāru viedokli pārakmeņojušās atliekas skaidri liecinot, ka notikusi pakāpeniska organiskās dzīvības attīstība (evolūcija) no vienkāršākajiem vienšūņiem līdz pat tagad eksistējošiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Par pašiem izplatītākajiem pierādījumiem tam kalpo cilvēku, zirgu un tā saucamo starpformu fosīlie atradumi.

A. Cilvēce

Vidusskolā cilvēka evolūcija ir iecienīta tēma. Mēs visi atceramies izdomātus matainu pērtiķcilvēku attēlus ar primitīviem darbarīkiem rokās, kas dažkārt attēloti sēžam alā pie ugunskura. Šīs bildītes reizēm mēdz būt visai izteiksmīgas. Bet ko gan runā fakti?

Cilvēku fosīlijas parasti tiek iedalītas trijās grupās:

1. tiešais cilvēka priekštecis – pirmcilvēks (australopiteks, un

ramapiteks);

2. aizvēsturiskais cilvēks (Homo erectus – stāvus staigājošais cilvēks); 3. mūsdienu cilvēks (Homo sapiens – saprātīgais cilvēks).

Evolucionisti jeb evolucionāri pamanās saskatīt šajās trīs grupās trīs cilvēces attīstības stadijas. Pēc viņu uzskatiem, cilvēka veidošanās no primitīvas pērtiķveidīgas būtnes ilgusi vairāk nekā četrus miljonus gadu. Kreacionisti (kreacionāri) savukārt uzskata, ka cilvēcei kopš tās dzimšanas nav vairāk kā seši līdz desmit tūkstošu gadu un ka Ādams izskatījies pavisam kā mūsdienu cilvēks.

a) Tiesais cilveka priekstecis (Australopithecus)

Saskana ar evolucijas macibu australopiteks (kas tulkojuma nozime «dienvidu pertikis» ) dzivojis apmeram pirms diviem lidz cetriem miljoniem gadu Afrika. Si grupa ietver sevi td saucamo sindzantropu, Homo habilis -«prasmigo cilveku» un <>, pertiki, kura fragmentus 1974. gada atrada D.C. Johansons. Visraksturigakas iezimes: smadzenu apjoms 450-600 cm3 (musdienu cilvekveidigajiem pertikiem – 300-600 cm3; musdienu cilvekam – 950-2000 cm3), svars – 35 kg, garums – 120 cm, garas rokas un isas kajas, uz prieksu izviriti zobi, ne tik masivi zokli ka vairumam musdienu pertiku, samera nelieli ilkni (acu zobi). Ta vien skiet, ka australopiteka zobi un zokli krietni atgadinatu galadu, musdienu Etiopijas babuinu (Therapithecus galada), zobus un zoklus. Sis pienemums balstas uz to, ka ne vieni, nedz otri nav piemeroti vairak vai mazak vienveidigas baribas izmantosana. Guzu forma liecina par to, ka sie pertiki turejusies vairak izslejusies neka pertiki musdienas, bet tomer parvietojoties izmantojusi visas cetras ekstremitates. Isak sakot, australopitekiem bija smadzenes un zobi ka pertikiem, tie kustejas,ka pertiki un ari izskatijas ka pertiki.

Bez saubam, tas ir izmiris pertiku paveids.

Ricards Likijs, pasaulslavens antropologs, 1972. gada atradis cilveka kaulu atliekas, kas lidzigas pasreizejiem Austrumafrikas iedzivotajiem, netalu no australopiteka atrasanas vietas. Saskana ar evolucionariem km atliekam ir 2,8 miljoni gadu. Tas nozime, ka Ms cilveks dzivojis vienlaikus ar_australopitekiem. No td izriet, ka australopiteks nekada gadijuma nevar but cilveka «sencis» – pat pec evolucijas piekriteju datiem!

b) Aizvesturiskais cilveks (Homo erectus – stdvus staigdjosais cilveks)

Ka apgalvo evolucionari, sa tipa pirmatnejais cilveks dzivojis alas apmeram pirms 500 000 gadu. Minetaja grupa ietilpst Heidelbergas cilveks, javantrops (Javas cilveks) un sinantrops (I~Inas cilveks). Vini visi izmantojusi darbarikus un tapat pratusi iegut uguni. Vinu raksturigakas iezimes: galvaskausa tilpums 1000 cm3 vai vairak, augums 160 cm, kauli lidzigi musdienu cilveka kauliem, nav stipri izvirzitu zobu, zokli samera masivi, bet ieverojami mazaki neka australopitekam; plakans galvaskauss ar bieziem kauliem, zoda izcilna nav, mazi zobi, izteikti uzacu loki.

Pec dazu zinatnieku domam, stavus staigajosa cilveka uzbuve degenerejas sakara ar tuvu radniecisku krustosanos, nepilnvertigu baribu un nelabveligiem apdzivojamas vides apstakliem (aukstums, neaugliga augsne, mitras alas, parak maz saules gaismas u.tml.). Sie faktori novedusi pie tadiem attistibas defektiem ka pundura augums, reimatisms un rahits (slimiba, ko izraisa D vitamina trukums).

Nakas noradit, ka daudzas cilveka izskata ipatnibas, piemeram, sejas izteiksmi, muskulu apjomu, apmatojuma biezumu nav iespejams noteikt. Visi sa cilveka «rekonstruetie» atteli ir pilnigs izdomajums, makslinieku izteles auglis (sk. 7. attelu).

7. att. Tris iedomatas viena un ta pasa australopiteka galvaskausa rekonstrukcijas.

c) Musdienu cilveks (Homo sapiens – sapratigais cilveks)

Si grupa ietver «pirmatnejo» neandertalieti un vairak attistito kromanjonieti, kas atstajis aiz sevis briniskigus sienu zimejumus alas Francijas dienvidos. Saskana ar evolucionaru viedokli neandertalietis dzivojis apmeram pirms 100 000 gadiem. Vins ir zimejis, audzejis pukes un izmantojis visdazadakos darbarikus. Raksturigakas iezimes: galvaskausa apjoms – 1600 cm3 vai par 200 cm3 vairak neka vidusmera musdienu cilvekam, augums 160 cm, uz prieksu izvirziti zokli, gluds, masivs galvaskauss, nav zoda izcilna, biezi uzacu loki. Dazi neandertaliesi staigaja viegli salikusi, iespejams, ka tas bijusas to pasu defektu sekas, kas stavus staigajosajam cilvekam (sk. ieprieks). Visa cita neandertaliesu skeleti izskatas tiesi tapat ka dazu musdienas dzivojosu «primitivo» cilsu parstavjiem. Novecojusas macbu gramatas neandertalietis vel aizvien tiek raksturots ka pirmatnejs musdienu cilveka priekstecis, bet faktiski vins starp musdienu cilvekiem nemaz tik loti neizceltos.

Ja ari neandertalietis starp mums ar kaut ko izceltos, tad tikai ar neparasti lielu galvaskausa tilpumu. Starp citu, prats nebut nav atkarigs no smadzenu izmera. Cilveki, kuru smadzenu tilpums ir 2500 cm3, nepavlsam nav gudrakl par tiem, kam smadzenu tilpums ir tikai

1000 cm3. Drosi vien aizvesturiskais cilveks bija ne vairak primitivs ka

1000 cm3 smadzenu apjoms atbilst musdienu cilveka smadzenu musdienu laudis. Par augsto attistbas limeni mes esam pateicibu tilpuma robezam (950-2000 cm3, videjais tilpums – 1400 cm3). Parada saviem prieksteciem. Var teikt, ka mes «stavam uz vinu pleAtseviskiem individiem vel lidz sim sastopami izvirziti zokli. Dazas ciem». Musdienu cilveks tapat izmantotu no koka un akmens Klusa okeana salas vel tagad dzivo veselas ciltis ar sada tipa zokliem.izgatavotus darbarikus, ja dzivotu uz tuksnesigas salas un nezinatu, kur var atrast dzelzsrudu un citus derigus mineralus.

8. att. Neandertaliesi (pieder pie tres5s grupas). Vinus bieii attelo ka pertikveidigus radijumus, bet faktiski vini gandriz nemaz neatskiras no sugasbraliem – musdienu cilvekiem.

Ja prata spejas nav atkarigas no smadzenu gabaritiem (citiem vardiem, ja smadzenes nav evolucionejusas), tad no kurienes saprats vispar radies? Cilveka saprats ir tiesi Dieva radits, tapat ka sevis apzina, etika, milestiba un ticiba. Sis ipasibas nav pakapeniski attistijusas, pateicoties evolucijai, bet kops pirmsakumiem ir specifiskas cilveces ipasibas.

9. att. Izmiruso zirgu sugu kajas var sarindot tada veida, lai rastos iespaids par zirga pamattipa ieksejo evolucijas procesu (skaitli apzime ekstremitates pirkstu skaitu).

B. Zirgs

Cits klasisks piemers, kas kalpo ka evolucijas pieradijums, ir zirga attistibas shema. Saskana ar evolucijas teoriju zirgs sacis attistities pirms aptuveni 60 miljoniem gadu no maza, pirmatneja cetrpirkstaina zirdzina apmeram suna lieluma, lidz kluvis par musdienu vienpirksta aulotaju.

Dazados Zemes garozas slanos visdazadakajas pasaules malas, bet galvenokart Ziemelamerika tika atklati apmeram trissimt zirga paveidi. Fosilijam bija viens, divi, tris vai cetri pirksti. Vini netika atrasti viena konkreta vieta pakapeniskos slanu atsegumos, bet gadijas visdazadakajos slanos izklaidus pa visu pasauli. Kada konkreta teritorija normala secigas attistibas linija konstateta netika. Starp citu, visas sis fosilas atliekas pilnigi redzami atbilst visdazadakajiem zirgiem pec auguma – no pasa niecigaka ponija lidz pat lielajiem saciksu zirgiem. Kas attiecas uz pirkstu formu un skaitu, tad tos var pielasit ar noluku radit iespaidu par it ka notikusu evoluciju zirga pamatsugas ietvaros. Tacu faktiski tas ir tikai variacijas par temu

<>. Biologijas macibu gramatas netiek pieminets, ka nogulumiezu iegulas, kas attiecas uz vienu un to pasu periodu, bija atrodami gan vienpirkstaini, gan trispirkstaini zirgi-izrakteni. Musdienu zirgi ir dzivojusi taja pasa perioda, kad t.s. primitivie zirgi. Citiem vardiem sakot, sie aizvesturiskie zirdzini nebut nav musdienu zirgu prieksteci, bet vienkarsi parstav izmirusas varietates, kas ietilpst pamatsuga <>.

Pienemsim, ka zirga evolucija ir patiesam notikusi. Bet ka tada gadijuma izskaidrot divaino atskirbu ribu skaita? No sakuma to bijis astonpadsmit, pec tam – piecpadsmit, vel pec tam – jau devinpadsmit, un tad – atkal astonpadsmit. Lidzigas variacijas noverojamas ari jostas skriemelu skaitam. Ari musdienas reizem dzimst zirgi un muli ar daziem liekiem pirkstiem uz katras priekskajas, kas beidzas ar nagu, – gluzi tapat ka «pirmatnejiem» zirdziniem. Tas nav evolucijas pieradijums, bet tikai parada trispirkstu zirgu, kas ietilpst zirgu pamattipa, eksistenci pagatne. Ar to tikai tiek pieradits, ka zirga pamattipa ietvaros iespejamas ieverojami atskirigas variacijas.

Iztelosimies, ka pec tukstos gadiem kads petnieks atklas vairakus simtus musdienu sunu skirnu parstavju fosilo atlieku, sakot ar senbernaru un beidzot ar pundurpudeliti. Vai vins pielaus domu, ka visas sis variacijas ir dzivojusas vienlaikus un celusas no vienas un tas pasas suna sugas samera isa laika posma? Ja sis petnieks bus evolucionars, vins tulit pat izdaris pienemumu par suna evoluciju – ipasi tad, ja «fosilais» pundurpudelis tiks atrasts zemak par to slana klajumu, kura bus atrasts <> senbernars.

C. Starpformas

Ja pielauj makroevoluciju ka tadu, tad izmainam vajadzeja uzkraties ne tikai pamattipu ietvaros, bet ari parveidojoties vienam tipam par citu. Tapec tiek pienemts, ka fosilajas atliekas jabut atrodamiem dzivniekiem, kas ienem starpstavokli starp diviem musdienu pamattipiem. Uzskatiti par «parejas formam», sie dzivnieki nevar but pieskaitami ne pie vienas no patlaban eksistejosam sugam.

Darvina laikos tadas parejas formas nebija atklatas. Pats Darvins samera optimistiski pazinoja, ka «iztrukstosie posmi>> drosi vien

atradisoties, kad bus atrasts vairak izraktenu un musu zinasanas par viniem palielinasies. «Jo, – domaja Darvins, – ja evolucija ka tada norisa, tad vajadzetu eksistet bezgaligam skaitam starpformu, un to atliekam glabaties kaut kur zemes garoza.» Piemeram, ja rapulis evolucione par putnu, tad neapsaubami jabut tukstosiem starpformu, kas paraditu priekskaju parveidosanos sparnos. Starp citu, ir vieta teikt, ka lidspalva ir kads miljons siku akisu, kas satur sikas spalvinas

kompakta, gaisu necaurlaidiga bura. Ka gan ta gadijies, ka katrs no tiem turas sava vieta ar matematisku precizitati? Vai tiesam nejausu

mutaciju rezultata? Pakapeniska samera vienkarsas rapulu sirds parveidosanas visnotalspecializetaja putnu sirdi ari vareja notikt tikai ar ieverojamu starpformu daudzumu. To pasu var teikt par specialo gremosanas sistemu, putna plausam utt. Turklat janem vera, ka, piemeram, nepartraukta elposanas funkcijas uzturesana organismam ir vitali svariga. Tias niecigakais defekts izraisa navi dazu minusu laika! Katrai no siem miljardiem parejas formu, protams, bija jabut tukstosiem pectecu ar tadam pasam ipasbam, pirms rastos jauna parejas forma. Sim formu miriadem vajadzeja saglabaties kaut kur zemes noslanojumos, vai ne?

Parejai no bezmugurkaulniekiem uz mugurkaulniekiem tapat bija jaizveido miljoniem starpformu. Bezmugurkaulniekiem ir mikstas organisma ieksejas dalas un cietas – arejas (kukainu arejais skelets). Mugurkaulniekiem, gluzi otradi, ir cietas ieksejas kermena dalas (ziditaju ieksejais skelets) un miksts kermena arejais segums. Ta ka ne tikai skeletam, bet ari muskuliem, kas piestiprinati pie skeleta, bija pilnigi jaizmainas. Ko tur vairs runat par nervu sistemu, kas bezmugurkaulniekiem izkliedus novietota visa kermeni, bet mugurkaulniekiem vienmer iet caur mugurkaulu? Ja evolucija patiesam bijusi, t.i., vienas dzivnieku grupas parvertusas citas, tad visa fosilo atlieku pasaule sastavetu vienigi no starpformam. Bet dziva daba, ka mes to saprotam sobrid, ari tagad nudzetu no miljoniem <> dzivnieku un starpformu.

Starpformas nav atrastas

Darvina gaiditais nav attaisnojies. Neraugoties uz miljardiem (!) visa pasaule izrakumos atklato fosiliju, starpformas ta ari netika atrastas. Visas daudzas augu un dzivnieku grupas kops pasa pirmsakuma ir bijusas ar noteiktu, pabeigtu formu. Pat pazistami evolucionari raksta savas dienasgramatas: «Vairs nedrikst meklet attaisnojumu atrasto fosilo atlieku niecigaja skaita. Pasreiz to daudzums ir tik liels, ka to vairs nav iespejams apstradat. Taja pat laika visa izraktenu vesture turpina sastavet lielakoties no iztrukumiem.» Un vel: «Sie iztrukumi veido objektivi realu ainu, un tie ir tadi pasi ka musdienu pasaule. Tie nekad nevares tikt aizpilditi.>>

Kukainu (lielaka dzivnieku tipa) izcelsanas ari nekadi nevar tikt izskaidrota no evolucijas teorijas redzesviedokla. Kukaini dzivnieku pasaule veido tik savdabigu grupu, ka pat teoretiski viniem nevar atrast apmierinosu saikni ar kadu citu dzivnieku grupu. Izskaidrot augu izcelsanos ir vel grutak, – ja tas vispar ir iespejams, – neka dzivnieku valsts pirmsakumus. Pats Darvins ziedaugu izcelsanos ,nodevejis par «sausminosu noslepumu». Profesors Korners (evolucionars) teicis: «Cilvekam bez aizspriedumiem augu valsts fosilo atlieku vesture liecina par labu ipasam radisanas aktam.>>

Ka 1. nodala bija atzimets, mes varam noticet evolucijas teorijai vispar, bet atliek tikai skart detalas, kad musu iztele atsakas mums kalpot. Var but, ka galu gala vieniga iespejama alternativa ir Pasaules Radisana?

Saskana ar evolucijas teoriju visa flora un visa fauna celusies no viensunas mikroorganismiem (protozojiem). Sunam daloties, radusas formas, kas sastavejusas no 2, 4, 8, 16, 32, 64, 128, 256 … utt. sunam. Zimigi, ka fosilo atlieku pasaule nav sugu, kas sastavetu no tada sunu skaita. Starp viensuniem un organismiem ar jau (aptuveni) 500 sunam regojas neaizpildits tuksums. Starp viensuniem un daudzsunu dzivniekiem, kas sastav no 500 sunam, neeksiste nekadas parejas formas. Gadas, ka viensuni, grupedamies kopa, sastada lodveida kolonijas, bet tomer vini paliek pilnigi cits no cita neatkarigi viensunas organismi!

Cita evolucijas teorijas problema ir sada. Nepietiek ar to, ka praktiski visas dzivnieku grupas paradas ka jau pilnigi noformejusas – to paradisanas turklat bijusi peks,,na un vienlaiciga, ka liecina atradumi Zemes slanos. Saskana ar teoriju;?’as noticis apmeram pirms 500

miljoniem gadu. Tomer vairums macbu gramatu censas mus par

liecinat, ka dazadas dzivo organismu grupas paradijusas secigi u pakapeniski. Istenba tas td nebut nav bijis. Ka maca evolucionari, 4, miljardu gadu laika kops musu pasaules rasanas uz Zemes nav biji dzivibas, iznemot nelielu daudzumu viensunu. Tad piepesi zeme slanos, kas dateti ar aptuveni 500 miljonu gadu vecumu, mes peksr atrodam visu dzivnieku valsts lielako grupu parstavjus, iznemot vien gi kukainus un mugurkaulniekus. Sis paradibas izskaidrojums bu

dots turpmak.

Divi pazistami «iztrukstosie posmi»

Celakants (zivju suga, ko sauc ari par latimeriju) ilgu laiku saglabaj starpposma paraugpiemera reputaciju starp zivim un abiniekien Saskana ar evolucionariem si zivs dzivojusi apmeram pirms 70-22 miljoniem gadu un laika gaita izmirusi, bet …, ka jau minets, 1938. u 1952. gada tika sveika un vesela nokerta okeana Madagaskar~ tuwma! Patlaban ir izzvejots vairak neka 200 tas eksemplaru. PE celekanta izvilksanas no juras dzilem kluva skaidrs, ka td ir parasl zivs, nevis kaut kada starpforma. Sis piemers parada, ka fosih atliekas var tikt nepareizi novertetas, ipasi, ja petniekam iepriekspienemts viedoklis par dzivibas izcelsanos. Latimerija ir tik~ viens no daudzajiem piemeriem, kuriem pateicoties mes savam aci~ redzam apburto loku spriedumos, kas tipisks evolucijas macba Tiem, kas tic evolucijai, jebkurs atradums skiet ka tas pieradijums.

Archaeopteryx lidz sim tika minets ka spilgts parejas formas pieme starp rapuliem un putniem. Arheopterikss ir izmirusu putnu dzimtas parstavis baloza lieluma, siltasinu dzivnieks ar labi attistitiem sparniem. (Rapuli ir zvinam klati aukstasinu dzivnieki.)

Arheopteriksam bija zobi un gara aste (skat. 11. atE.). Musdienu pu niem nav so pazimju, bet tas bija raksturigas dazam izmirusaja sugam. Arheopteriksa sparni beidzas ar nagiem. Musu dienas tas noverojams, bet reti: turako (Afrika) un hoakinam (Dienvidamerika Ar so nadzinu palidzibu hoakina mazulis var uzrapties koka. Tom gan turako, gan hoakins ir simtprocentigi putni. Ari arheopterik bija ists putns; vinam bija labi attistits apspalvojums tapat ka jebk ram musdienu putnam, un smadzenes bijusas tadas pasas ka visie citiem putniem (pec Maikla Dentona datiem). Mpg nepavisam nav

10. att. Pec fosilajam atliekam (apaksejais fotoattels) celakants bija pieskaitits starpformam. Kad bija nokerts dzivs celakants (augsejais fotoattels), kluva skaidrs, ka tas ir parasta zivs.

bijis musdienu putnu «primitivs priekstecis». Sagadisanas pec Teksasa tika atrastas ari musdieniga putna («Proto avis») atliekas Zemes slani, kas saskana ar evolucionariem ir par 75 miljoniem gadu vecaks neka slanis, kur tika atrasts arheopterikss. Par to var lasit zurnala «Nature» 1991. gada 27. junija numura.

Drosi vien arheopteriksam bija ierobezota speja lidot – tas spurdza, bet vairak parvietojas pa zemi lidzigi musdienu sekretarputnam (Sagittarius serpentarius), kas mit Afrika. Vina uzbuve atgadina dazu plesigo dinozauru uzbuvi, kas an parvietojas uz divam kajam. Bet

11. att. Pec arheopteriksa fosilajam atliekam (augsejais attels) evolucionari secinaja, ka Ms dzivnieks ir starpforma. Taja pat laika vinam piemit visas raksturigakas pilnvertiga putna pazimes.

kaut ari viniem bija lidzigs dzivesveids, tas nenozime, ka tie ir radinieki. Skeleta uzbuve atbilst ta veicamajam funkcijam – tapat ka visiem dzivniekiem un cilvekiem. Dazu putnu un atsevisku rapulu sugu kajas ari ir liela mera lidzigas, skat. 24. lpp. Tacu tas nav pieradijums evolucijas laba, bet drizak spidoss apliecinajums Konstruktora esamibai, kas izmantojis vienu un to pasu projektu, lai konstruetu dzivniekus, kam paredzets dzivot analogiskos apstaklos, ar merki, lai tie vissekmigak pielagotos.

Daudzi ieverojami zinatnieki pakapenisku dzivibas attistbu uz Zemes uzskata par neiespejamu lietu. Tomer, lai izskaidrotu dzivibas izcelsmi, <>, vini piedava visneiedomajamakas fantazijas. Dazi doma, ka evolucija noritejusi nevis pakapeniski, bet gan lecieniem: peksni tikai gadijuma del dzivnieks iemanto kadu jaunu organu, vai piepesi rodas jauna suga. Piemeram, kads rapulis izdej olu, no kuras izskilas putns! Si absurda <> atradis partneri, lai raditu pecnacejus?

Citi savukart uzskata, ka evolucija noris lenam, milzuma nenozimigu mutaciju rezultata, bet tikai zinama laika perioda, pec ka td uz ilgu laiku izbeidzas. Lidzigas teorijas kluvusas par pedejo glabinu, lai izskaidrotu, kapec mes nevaram noverot nekadu evoluciju musdienas… Citi vadosie zinatnieki tic pat tam, ka dziviba no Kosmosa ieviesusies ar aminoskabem, kuras nokritusas uz Zemes ar meteoritiem. Tas nu gan patiesam butu bijis brinums! Bet dzivba, kura butu varejusi rasties uz citam planetam, sastaptos ar gluzi tadam pasam problemam, ar kadam kit, uz Zemes (skat. 5. nodalu). Ta ka an- tadi argumenti nepalidz.

Secinajumi

1. Fosilo izrakumu pasaule nesatur evolucijas teorijas pieradijumus. Fosilas atliekas tikai parada, ka pamattipa robezas var notikt visai plasa diapazona izmainas.

2. Starpformu nav ne zivim, ne putniem, ne viensuniem, nedz ad zirgiem, pertikiem un cilvekiem.

3. Atradumi Zemes garozas nogulumiezu noslanojumos apliecina piepesu dzivi”bas «spradzienu» visa vinas daudzveidba.

4. Visiem pamattipiem kops pirmsakumiem bijusas pilnigi noformejusas pazimes. Nepastav nekadu sakotnejo formu, kas verstas uz sarezgitaku savas grupas parstavju veidosanu.

5. Robežas starp pamattipiem fosīliju pasaulē sakrit ar atbilstosar robezam musdienu daba.

6. Cilveks nav «izsmalcinats dzivnieks>>, bet pavisam seviska butne ar ipasibam, kas nevareja attistities pakapeniski. Tadas ii piemeram, sevis apzina, milestiba un ticiba.

Isak izsakoties, visi izmeginajumi un visas fosilas atliekas apliecin

nevis to, ka pasaule attistas, bet to, ka jau no pasa sakuma eksisteju! gatava pasaule. Vienalga daudzi cilveki tic evolucijai. Vini pamat savu ticibu ar klinsu iezu vecuma noteksanas metodologiju, k2 «pieradot», ka Zeme un izrakteni ir loti seni. Nakamaja nodala me ar sim metodem iepazisimies tuvak.