28. Pasaka par Ādamu, kuram bija garlaicīgi 

Kādu dienu Dievs teica Ādamam: “Nu, kā tev klājas, kā tu jūties?”

Ādams atbildēja: “Ļoti labi. Šeit tikai ir ļoti mierīgi.”

Dievs teica: “Manī ir miers.”

Ādams sacīja: “Eņģelis Ibliss teica, ka eņģeļu dzīve ir interesantāka. Tur nemitīgi kaut kas notiek, dažādas cīņas un kari. Kas ir karš?”

Dievs aizrādīja Ādamam: “Nerunā ar šo eņģeli. Viņš nevēl tev labu. Eņģeļiem, lai viņi būtu laimīgi, vajag vienu, tev vajag kaut ko citu.”

Ādams jautāja Dievam: “Kāpēc šis eņģelis mani nemīl? Eņģeļi taču ir tik ļoti jauki.”

Dievs atbildēja Ādamam: “Eņģelis Ibliss tevi nemīl, jo tu esi ielikts viņa vietā. Viņš kādreiz bija tas, kurš mani varēja saprast tā kā tu.”

Ādams jautāja Dievam: “Kāpēc tu mani ieliki viņa vietā?”

Dievs teica: “Tāpēc, ka viņš mani gandrīz nemaz nemīlēja.”

Ādams jautāja Dievam: “Kāpēc tad viņš tagad ir tik ļoti sarūgtināts?”

Dievs sacīja Ādamam: “Tāpēc, ka viņš vairs nejūtas tik labi un mierīgi, kā jūties tu manā tuvumā.”