28. E.Grīslis. Pārdomas par Ap.d.28:3-5 

„Kad Pāvils bija salasījis kādu žagaru nastiņu un nolicis pie uguns, odze, aiz karstuma izlīdusi, aptinās ap viņa roku… Bet viņš dzīvnieku nokratīja ugunī, necietis nekāda ļaunuma.” Apustuļu darbi 28:3-5

***

Sūtīts uz Romu tiesāšanai, apustulis Pāvils kopā ar pavadoņiem piedzīvo kuģa avāriju un tagad, izpeldējuši krastā, viņi mēģināja sasildīties pie ugunskura. Tā nu notiek šis tik zīmīgais gadījums, kur apustuli redzam par matu no nāves. Bet Dievs viņu pasargā. Arī mēs būsim piedzīvojuši gadījumus, kur esam izglābti samērā dramatiskā veidā, un vēl daudzus citus gadījumus, kur negadījums mums tika aizvadīts garām, mums pašiem to nemaz nemanot. Tādēļ saņemsim mierinājumu apziņā, ka neviens cilvēks nenomirst pirms viņam noliktā laika. Mums pārgalvībā nav jāmeklē sods un bezrūpībā jāuzdod tā atbildība, kas ir mūsu rokās. Paļaujieties uz Dieva gādību un turpināt smēķēt ir neloģiski – jo Dievs sargā tos, kas paši sevi arī sargā. Tomēr pēdējā stundiņa ir Viņa nolikta. Nesteigsimies to sagaidīt un nebažīsimies, kad tā atnāks. Dievs zina, ko Viņš dara! Dzīvosim tālāk, atbildīgi, ticīgi un mīlestībā. Kamēr par mums saulīte spīd, kaut ko darīsim, kas vēl citiem arī noder. Ja citu vairs nevaram – aizlūgsim! Tā svētīgā darbā sagaidīsim mūžību.

***

Mīļais Debesu Tēvs, kam viss ir zināms, pasargā mūs no veltīgām bažām un tukšas baiļošanās. Māci mums Tev kalpot, lai dīkdienība mūs nesaēstu un nesadrupinātu. Un ikdienas uzturi mūs Tava lielā aicinājuma apziņā, ka esam Tevis mīlēti, svētīti un pasargāti. Āmen.