27. Pasaka par 11. Novembra krastmalu 

Reiz dzīvoja kāda krastmala. Viņa kādreiz bija saukusies par Komjaunatnes krastmalu, bet vēlāk tikusi pārdēvēta.

“Paldies tev, Dievs,” viņa Dievam teica. “Man naktīs sapņos rādās visas tās murgainās parādes, kas te kādreiz notika. Alus svētki tomēr ir labāki.”

“Pagaidi, tavs mūžs vēl nav beidzies,” Dievs teica krastmalai.

“Kas mani gaida?” krastmala jautāja.

“Es tev to pateikšu, bet nevienam nestāsti,” Dievs teica krastmalai.

“Kāpēc es nedrīkstu to stāstīt?” krastmala jautāja.

“Tu to drīksti zināt, jo tu neko nevari mainīt. Ja cilvēki zina nākotni, viņi cenšas izvairīties no tā, ko es viņiem esmu paredzējis, tāpēc viņi nākotni nedrīkst zināt,” Dievs atbildēja krastmalai.