195. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Tim.3:15-17 

„Un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru, ka tu iegūsti pestīšanu, ticēdams un ticībā, kas sakņojas Kristū Jēzū. Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, Lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” Pāvila otrā vēstule Timotejam 3:15-17

***

Bet Bībele ir garlaicīga! Ak tā?! – Senajam fon Lichtenšteina teicienam ir taisnība: „Grāmata ir spogulis: kad tur ieskatīsies mērkaķis, tas neredzēs eņģeli!” „Un Bībele ir vēl skaidrāks spogulis par katru citu grāmatu. Tādēļ, ja to nelasām, tad, mazākais, ar to neleposimies, bet drīzāk padomāsim, kādēļ atrodamies šādā situācijā. Proti, vārti uz debesīm un uz elli stāvot vaļā. Dievs ar varītēm nevienu tur iekšā ne ievelk, ne iegrūž. Katrs mēs varam iet pēc savas brīvās gribas. Un tā mēs arī daram, mēs staigājam savu dzīves celiņu, kā paši vēlamies, turp un atpakaļ, līdz beidzot to iestaigājam un ieminam. Nu ir ceļš ierasts, nu iet gludi, kaut vai aizmiegtām acīm! Mēs esam kļuvuši par paraduma cilvēkiem! Tad mēs skaidrojam: nu tādi mēs esam! Patiešām, tas ir redzams, bet ko tas nozīmē? Kādā virzienā iet mūsu iestaigātais celiņš? Ja visu mūžu esam lasījuši lubu romānus, skatījušies lētas televīzijas programmas un savu brīvo laiku pavadījuši, darot, kas vien pašiem patīk – vai tad mēs jau šeit neredzam, ka debesīs iznāks drausmīga garlaikošanās? Ja baznīcā nāk miegs, kur nu vēl tur, nepārtraukti slavējot Dievu! Mēs saprotam tādi mēs esam. Bet kamēr mums vēl ir laiks, mums tādiem nav jāpaliek. Tādēļ gatavosimies uz mūžību debesīs! Ja esam tagad iesākuši lasīt Dieva vārdu, tad to turpināsim. Lasīsim un lūgsimies! Svētā Gara vadībā mēs atradīsim pareizo ceļu.

***

Mīļais Kristu! Lūdzu, palīdzi man tikt vaļā no pasaules kārdinājumiem, no manas savtības un manas īsredzības. Palīdzi man atveldzēties Tavu vārdu spēkā un saņemt Tava Gara žēlastības atveldzi. Āmen.