194. E.Grīslis. Pārdomas par 2.Tim.2:6 

„Bet no nesvētām un tukšām runam izvairieties, jo viņi arvien dziļāk iestigs bezdievībā.” Pāvila otrā vēstule Timotejam 2:6

***

Tukša muca tālu skan, protams. Bet tālu skan arī zvani, un tie skan svētīgi. Tādēļ vien, ka cilvēkam ir kaut kas, ko teikt, un ka viņš to pasaka saistoši un skaļi, vēl jau nenozīmē, ka šeit klausāmies tukšumā. Tas nozīmēs, ka ar ārējām mērauklām vien tukšumu un pilnumu, kā arī taisnību un netaisnību mēs nevarēsim mērīt. Un kad nu pašiem šādas iekšējās garīgās mērauklas trūkst, tad bieži vien mēs iekrītam mums izliktos valgos. Pirmskristīgā baznīcā, kur arī pūta dažādi vēji un ne visas mācības bija ar svētīgu saturu, tika attīstīta trīskārtēja mēraukla, ar kuru iesācēji varēja izvērtēt dzirdēto: 1. Vai sludinātā mācība balstās uz Bībeli, 2. Vai mācības centrā atrodas apustuļu ticības apliecības ieskati un 3. Vai pats sludinātājs ir ordinēts par mācītāju no baznīcas, kuras sākumā ir apustuļu un viņu mācekļu darbība? Mācības, kas nav Bībelē, ir vienkārši cilvēku izdomas. Bet ar cilvēcīgu veiklību no Bībeles var salasīt un salikt kopā dažādus ieskatus, kā arī uzsvērt dogmas, kas galu galā nav nemaz centrālas. Tā no maza ieskata uztaisa lielu mācību! Tāpēc palīdz arī organizatoriskā atbildība; kas ir amata ievests no tradicionālas, labi noorganizētas un gadu gaitā pazītas baznīcas, ir jau iepriekš izvērtēts un pārbaudīts. Te nebūs tukšu runu un Dieva zaimošanas!

Reliģiskā laukā nekad nav trūcis krāpnieku un afēristu, kas prot notēlot dziļu ticību un to celt priekšā saistoši un pārliecinoši. Bet svētību nesīs tikai tā dzīves gudrība, kas nāk no paša Dieva un nav cilvēku sagudrota.

***

Mīļais Debesu Tēvs! Kad pasaulē tagad klīst apkārt visādi mānītāji un ļaužu pavedēji, palīdzi man turēties pie savas baznīcas, klausīties tradīciju izvētītā patiesībā un sekot uzticamu cilvēku pārbaudītiem sludinātājiem. Āmen.

Komentāri ir slēgti.

Powered by WordPress