175. E.Grīslis. Pārdomas par 1.Tesal.2:13 

„Tāpēc mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.” Pāvila pirmā vēstule tesaloniķiešiem 2:13

***

Terminam „Dieva vārds” ir trīs nozīmes: 1) Bībele, 2) sprediķis, 3) ticībā izprasts sprediķa saturs. Pāvils šeit runā par Dieva vārda trešo nozīmi un ļoti izteiksmīgi paskaidro, ka šeit neatrodamies trešā pakāpē no oriģināla, bet vēl vienmēr sastopamies ar pašu oriģinālu, „jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat”. Kad vien mēs sūkstāmies, ka sprediķis ir bijis garlaicīgs, mēs ne tikai izsakām vērojumu par sprediķotāju, bet arī par savu sirdi, kas sprediķa laikā ir sēdējusi dīkā, nav lūgusi Dievu, nav nodevusies svētcerei un tāpēc nav atvērusi savas sirds durvis Dieva spēkam. Protams, ir gaudeni, plāni, nesagatavoti sprediķi. Kādreiz ar visu cītīgu un svētcerīgu gatavošanos iznāk gaužām vājš sprediķis, kur sprediķotājs ir gan grābstījies, bet nav neko sagrābis. Šeit runāju no personīgas pieredzes. Bet tādēļ vien nekāpt kancelē, ka man šoreiz padevies tikai pavisam glups sprediķis? – Nē, to nevar, jo ticīgi klausītāji svētcerīgi paņems kādu mazu drupatiņu un no tā ticībā izceps lielu kukuli saldskābmaizes. Tādēļ būsim ticībā aktīvi un nevis pasīvi klausītāji un lasītāji!

***

Mīļais Jēzu! Palīdzi man, cik vien iespējams, izvairīties no tukšu salmu kulšanas. Bet dod man arī, kā klausītājam, Tavu pacietību pat tukšos salmos sameklēt kādu kārtīgu graudu un par to Tev no sirds un cerīgi pateikties. Āmen.