155. E.Grīslis. Pārdomas par Fil.3:20-21 

„Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, Kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu savai apskaidrotajai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj sev pakļaut visas lietas.” Pāvila vēstule filipiešiem 3:20-21

***

Pase apliecina cilvēku pavalstniecību. Protams, pase nav paša izgatavota, bet valdības iestāžu izsniegta. Paša izgatavota pase ir viltota un tāpēc nederīga. Kristīga cilvēka piederības pētīšanai vai pazušanai tādēļ arī nav izskaidrojama ar paša mutvārdu liecību. Mēlīte jau ir veikla melotāja! Cik gan nav par sevi stāstīti visādi zili brīnumi! Bet tie ziepju burbulīši, kas gan saules gaismā daiļi spīd, bet jo ātri vien izgaist. Īsta un paliekoša liecība ir mīlestība. Jo kad ticība, Dieva žēlastības spēkā aug un briest, tad tā staro siltā sirsnīgā un darbīgā mīlestībā. Šādu mīlestību nav viegli viltot. Uz brītiņu var nospēlēt tādu kā mīlestības teātri, bet, ejot pa grubuļaino dzīves ceļu, šī mīlestība vai nu pastāv, vai arī sabirst sīkos putekļos. Baznīcas dzīvē uzmanīsimies. Neknābsim virsū tiem, kas savu ticību izsaka citādos vārdos, kā mums tas pierasts vai pieņemts. Meklēsim mīlestību! Bet lai šo Dieva doto papardes ziedu redzētu un atrastu, mums pašiem būs jāpazīst mīlestība. Jo tikai īsta mīlestība atrod patiesu mīlestību. Apgalvojums ir labi saprotams no dzīves ikdienas. Tikai ar muzikālu ausi apveltīts cilvēks var kļūt labs diriģents. Tikai tas, kas pazīst literatūru, var veiksmīgi izvērtēt kādu jaunu romānu. Arī dziļi sirdī piedzīvota un dzīvē izteikta ticība ir nepieciešama, lai mēs būtu neviltoti un īsti.

***

Mīļais Debesu Tēvs! Pasargā mani no pasaules kārdinājumiem un vadi manas mūža gaitas pa Taviem šaurajiem ceļiem, lai es Tev tuvotos – pacietīgi, patiesi un uz palikšanu. Āmen.