147. dziesma 

Slaviniet Kungu!

Labi dziedāt

mūsu Dievam,

jo Viņš – jauks,

Viņu piedien slavināt!

(2) Ceļ Jeruzālemi

Kungs,

Israēla trimdiniekus

Viņš pulcē.

(3) Viņš dziedē tos,

kam satriekstas sirdis,

un apsaitē

viņu brūces.

(4) Viņš izskaita zvaigznes,

cik to,

un nosauc tās visas

to vārdos.

(5) Liels mūsu Kungs

un varens spēkā,

Viņa viedumam

nav mēra.

(6) Pazemīgos

Kungs pieceļ kājās-

negantos

Viņš nogāž pie zemes.

(7) Pateicieties Kungam

ar dziesmu,

spēlējiet cītaru

mūsu Kungam,

(8 ) kas debesis

mākoņiem aizklāj,

kur zemei

sataisa lietu,

kas kalnos

izaudzē zāli,

(9) kas dod zvēriem

viņu iztiku,

kraukļu bērniem,

kad tie brēc!

(10) Ne zirga spars

Tam tīk,

ne par vīra lieliem

Tam prieks-

(11) patīk Kungam

tie, kas Viņu bijā,

kas cerē

uz Viņa žēlastību.

(12) Cildini, Jeruzāleme,

Kungu,

slavini savu Dievu,

Ciona,

(13) jo Viņš stiprina

tavu vārtu bultas,

Viņš svētī tev viducī

tavus dēlus,

(14) Viņš noliek

tavās robežās mieru,

visbaltākajiem kviešiem

piepilda tevi!

(15) Viņš sūta

Savu pavēli zemei-

žigli

skrien Viņa vārds!

(16) Viņš bārsta sniegu

kā vilnu,

sarmu

kā pelnus kaisa,

(17) met Savu krusu

kā drupačas-

Viņa sals

liek ūdeņiem sastingt.

(18) Viņš Sūta Savu vārdu

un kausē tos,

Viņš pūš Savu vēju-

ūdeņi plūst.

(19) Viņš pasludina Savu vārdu

Jēkabam,

Savus likumus un lēmumus

Israēlam!

(20) Tā viņš nav darījis

nevienai tautai-

Viņa lēmumus

citi nezina!

Slaviniet Kungu!