145. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.6:5 

„Kalpi, paklausait saviem laicīgiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi.” Pāvila vēstule efeziešiem 6:5

***

Jau apskatījuši Pāvila vēstulē romiešiem 13:1-2 izteiktās pozitīvās domas par valsts varu un priekšniecību, tagad steigsimies šajās pārdomās sasniegt zināmu līdzsvaru. Mūsu laikos, kad daudzi darbinieki jau sen ir ārpus kristīgās ētikas iespaida, mums bieži vien iznāk nopirkt ražojumus, kas ātri vien vairs nedarbojas. Kādi vien lieli labojumi nav jāizdara jaunām Amerikā ražotām automašīnām! Kāds brīnums, ka tagad japāņu ražojumiem ir bieži vien labāka slava. Tā notiek, kad strādājot vairs nav atbildības sajūtas, kad darbu uzskata par kavēkli un nastu, un dzīvo tikai savam brīvajam laikam. Ja nebūtu iedzimtā grēka kārdinājuma, tad varbūt tiešām varētu kristīgus cilvēkus palaist pilnīgi savā vaļā. Luters to reiz skaidri formulēja: „Mīli Dievu un dari, kas Tev patīk.” Protams, cilvēks, kas no sirds un patiesi mīl Dievu, „patikšanu” neatradīs nederīgos un neatbildīgos pasākumos. Bet, kamēr šāda īsta mīlestība visā pilnībā vēl nevalda mūsu vidū, sava priekšniecība un zināma saprātīga paklausība ir un būs nepieciešamas. Kā mēs pildām savu paklausības pienākumu?

***

Mīļais Jēzu! Man labāk padodas Tevi godināt par Pestītāju un no Tevis meklēt palīdzību, kā Tevi atzīt par savu Kungu un Tev kārtīgi, atbildīgi un vienmēr paklausīt visās lietās un vietās. Palīdzi man šo paklausību mācīties no Taviem laipniem norādījumiem, iekams man vēl nav jāpiedzīvo Tava soda pātaga, nopelnīta un nepieciešama. Āmen.