137. dziesma 

Pie Bābeles upēm,

tur sēdējām raudādami

un atcerējāmies Cionu!

(2) Turienes vītolos

pakārām

savas cītaras.

(3) Ak, tur mūsu gūstītāji

lika mums dziedāt

un mūsu tirdītāji-

priecāties:

uzdziediet mums

Cionas dziesmu!-

(4) Kā lai dziedam

Kunga dziesmu

svešā zemē?

(5) Ja es aizmirsīšu tevi,

Jeruzāleme,

lai pamirst

mana labā roka!

(6) Lai pielīp mana mēle

pie aukslējām,

ja es neatcerēšos tevi,

ja es neturēšu Jeruzālemi

vēl augstēk

par savu visaugstāko prieku!

(7) Piemini, Kungs,

edomiešiem

Jeruzālemes dienu,

kad tie teica:

ārdiet to, ārdiet

līdz pašiem tās pamatiem!-

(8 ) Bābeles meita,

tu izpostāma-

svētīts, kas atmaksās tev

pēc tā mēra,

ko tu mums iemērījusi!

(9) Svētīts,

kas grābs tavus mazuļus

un tos sašķaidīs pret klinti!