134. E.Grīslis. Pārdomas par Efez.4:14 

„Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgās rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam.” Pāvila vēstule efeziešiem 4:14

***

Bērniem bērna prāts. Bet kad pieaudzis cilvēks sāk uzvesties kā bērns, tad traģēdija ir jo liela. Reliģijā tas diemžēl notiek samērā bieži. Te netrūkst veiklu šarlatānu, kas apžilbina acis un ar veiklu mēli iestāsta diezin kādus tur zilus brīnumus. Tā sensāciju kāre, arī reliģijā, noved nelaimē. Kad vien sāk iemīļot lētu un jo ātru reliģisku „pārdzīvojumu”, tad klīst no vienas sektas uz otru, no viena sludinātāja pie otra, un iemīļo un ar naudu atbalsta jo dažādākas televīzijas programmas. Tur tiešām notiek daudz kas vairāk kā vietējā dievnamā un paša draudzē. Parasti šis „daudz kas vairāk” izrādās miljons dolāru izvilināšana no trūcīgiem pensionāriem un uzdzīve ar prieka meitenēm. Protams, žēl cilvēku, kas savas Dieva dotās sludināšanas spējas ir izlietojuši neceļiem. Un vēl vairāk žēl to vientiesīgo, kas šādiem viltus sludinātājiem ļauj sevi iespaidot un iznaudināt. Nē, mūsu baznīca nevēlas ar šādiem plukstiņiem sacensties. Protams, mums jau nav jāmēģina savus dievnamus padarīt par miegainām žāvāšanās sacīkšu vietām. Mums ir jācenšas būt skaidriem valodā, aktuāliem liecībā un šķīstiem personīgā dzīvē – un tādiem arī jābūt. Ar solījumiem vien nepietiek!

***

Mīļais Debesu Tēvs! Mēs Tev pateicamies par pilnības iespēju un nobrieduma svētību. Dāvā mums savu žēlastības spēku, lai mēs ik dienas augtu ticībā un mīlestībā. Āmen.